37 gadus vecais advokāts Sergejs Magņitskis nomira 2009.gadā Maskavas cietumā, kur viņš tika turēts 11 mēnešus uz pirmstiesas izmeklēšanas laiku.
Magņitskis savulaik atklājis, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo orgānu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski, norādīja fonda "Hermitage Capital" pārstāvji.
Aktīvisti šo gadījumi nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.
Magņitskis tika turēts 19.gadsimtā celtajā Butirkas cietumā Maskavas centrā, kur savulaik sodu izcietuši cara laika politiskie dumpinieki un Padomju Savienības disidenti.
"The Wasington Post", atsaucoties uz ASV administrācijas dokumentiem, atklājis Krievijas amatpersonām noteiktā "melnā saraksta" esamību.
Kaut arī ASV amatpersonas par to nav ziņojušas publiski, laikraksta atklātie dokumenti liecina, ka ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone spērusi konkrētus soļus, lai neielaistu ASV noteiktas personas, kas tiek saistītas ar Magņitska nāvi.
Krievija atbildē apsūdzējusi ASV par iejaukšanos tās iekšējās lietās un draudējusi ierobežot sadarbību ar Vašingtonu Irānas, Ziemeļkorejas, Lībijas jautājumos, kā arī bloķēt tranzīta piegādes uz Afganistānu, raksta avīze.
Krievija šomēnes arī asi kritizēja Nīderlandi, kuras parlaments apstiprināja rezolūciju, ieviešot ceļojumu ierobežojumus un ekonomiskās sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas tiek saistītas ar Magņitska nāvi.
Krievijas izmeklētāji šomēnes uzsāka krimināllietu pret cietuma ārsti un cietuma vadītāja vietnieku. Par viņiem izvirzītajām apsūdzībām draud līdz pieciem gadiem ieslodzījumā.
Tomēr izmeklētāji nav vērsušies ne pret vienu no augstāk stāvošām amatpersonām.