Viņš labprātīgi ieradās uz nopratināšanu Francijas ziemeļu pilsētas Lilles policijā, kuras izmeklētāji iepriekš bija viņu izsaukuši uz nopratināšanu liecinieka statusā, bet prokuratūra paziņoja, ka tagad Strosam-Kānam piemērots aizdomās turētā statuss.
Lai gan policija viņu, neizvirzot apsūdzības, drīkst aizturēt uz 48 stundām, prokuratūra norādīja, ka varētu Strosam-Kānam izvirzīt apsūdzības un aizturēt viņu uz 96 stundām, bet pēc tam atbilstoši tiesneša lēmumam paturēt apcietinājumā vai atbrīvot pret drošības naudu.
Policija veic izmeklēšanu par ballīšu organizēšanu ar prostitūtu līdzdalību Parīzes, Vašingtonas, Madrides, Vīnes un Ģentes restorānos un svingeru klubos.
Izmeklēšanas miertiesneši vēlas noskaidrot, vai Stross-Kāns zināja, ka dāmas, kas piedalās saviesīgajos vakaros, ir prostitūtas un nauda, ko viņām maksāja, bija iegūta krāpšanas ceļā.
Prostitūtas pakalpojumu apmaksāšana Francijā nav noziegums, bet apsūdzības var izvirzīt par labuma gūšanu no cita apmaksātiem prostitūtu pakalpojumiem vai par uzņēmumu līdzekļu izmantošanu šādu pakalpojumu izmaksu segšanai.
Francijas policijas izmeklēšanā par sutenerismu Lilles luksusa viesnīcā "Carlton" noskaidrots, ka Stross-Kāns apmeklēja uzņēmēju apmaksātus pasākumus ar prostitūtu piedalīšanos. Policija arī izmeklē uzņēmēju un Lilles policijas priekšnieka viesošanos Vašingtonā, kad tur atradās Stross-Kāns.
Miertiesneši jau izvirzījuši apsūdzības vairākām personām, un ir aizdomas, ka bijušais būvniecības kompānijas "Eiffage" filiāles vadītājs Dāvids Rokē sedza daļu izdevumu par pasākumu Parīzes viesnīcā un savai kompānijai izrakstīja rēķinus ar Strosa-Kāna iniciāļiem DSK.
Lietā aizturētas astoņas personas, tostarp divi Strosam-Kānam pietuvināti Lilles uzņēmēji – Rokē un medicīnas aprīkojuma magnāts Fabriss Paškovskis, kā arī Lilles policijas priekšnieks Žans Kristofs Lagards. "Eiffage" aizdomās par kompānijas līdzekļu izmantošanu prostitūtu algošanai pērn atbrīvoja no amata Rokē.
Vietējie mediji arī vēsta, ka Lilles policijas priekšnieks un masāžas salonu "Dodo la Saumure" Beļģijā īpašnieks kopā ar Strosu-Kānu apmeklējuši pasākumus kādā Parīzes viesnīcā. Par to Francijas policija sākusi atsevišķu izmeklēšanu.
Stross-Kāns pērn bija iesaistīts vairākos skandālos, kas praktiski iznīcināja viņa politisko karjeru. Stross-Kāns reiz tika uzskatīts par spēcīgāko pašreizējā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī konkurentu šopavasar gaidāmajās vēlēšanās.
Ņujorkas viesnīcas "Sofitel" istabene Nafisata Diallo apgalvoja, ka pērn 14.maijā Stross-Kāns viņu mēģinājis izvarot savos viesnīcas apartamentos. Stross-Kāns tās pašas dienas vakarā tika aizturēts Ņujorkas Džona Kenedija lidostā. 15.maijā ASV prokuratūra viņam izvirzīja apsūdzības par kriminālu seksuālu aktu, izvarošanas mēģinājumu un nelikumīgu brīvības atņemšanu.
19.maijā Stross-Kāns paziņoja, ka nekavējoties atkāpjas no SVF izpilddirektora amata, jo vēlas visu uzmanību pievērst sava nevainīguma pierādīšanai, kā arī tādēļ, lai pasargātu SVF un savu ģimeni, bet pēc divām dienām Stross-Kāns pret drošības naudu tika atbrīvots no apcietinājuma Ņujorkas Raikersailendas cietumā, un viņam bija jāuzturas mājas arestā Ņujorkā. Viņš noliedza visas izvirzītās apsūdzības.
Prokurori atzina, ka Strosam-Kānam un istabenei tiešām bijušas seksuālas attiecības, bet istabenes liecības esot vienīgais pierādījums, ka tas noticis piespiedu kārtā. Tā kā istabene savās liecībās vairākkārt melojusi, prokurori uzskata, ka kriminālapsūdzības nevar uzturēt, teikts 25 lappušu garajā prokuroru lūgumā tiesnesim, kas 23.augustā atcēla Strosam-Kānam izvirzītās apsūdzības, un viņš varēja atgriezties Francijā.
Franču rakstniece un žurnāliste Tristana Banona apsūdzēja Strosu-Kānu mēģinājumā viņu izvarot, tomēr oktobra vidū atteicās no nodoma iesniegt civilprasību pret Strosu-Kānu, jo Francijas prokurori izbeidza izmeklēšanu lietas noilguma dēļ.
32 gadus vecā prozaiķe un žurnāliste Banona iesniedza prokuratūrā sūdzību pret Strosu-Kānu, apsūdzot viņu izvarošanas mēģinājumā, kas esot noticis 2003.gada februārī kādā dzīvoklī Parīzes centrā, tomēr prokurori paskaidroja, ka pierādījumi atrasti vien par seksuālu uzbrukumu, kam ir īsāks nozieguma noilguma laiks nekā izvarošanas mēģinājumam.