Šonedēļ sāksies noziedznieka psiholoģiskā stāvokļa izvērtēšana, kas uzticēta diviem psihiatriem. Viņiem līdz 1.novembrim tiesai jāsniedz savs atzinums, taču galīgais lēmums, vai Bērings-Breivīks var tikt tiesāts par 77 cilvēku nogalināšanu, būs jāpieņem tiesai.
Lai apsūdzēto varētu atbrīvot no tiesāšanas, viņam jākonstatē psihoze, piemēram, šizofrēnija vai smaga paranojas forma.
Lai gan Bēringa-Breivīka advokāts uzstāj, ka viņa aizstāvamais nav pieskaitāms, psihiatrijas profesors Tūrs Kētils Lāšens skaidro, ka ar psihozes diagnosticēšanu vien nebūs pietiekami, lai izvairītos no tiesas.
"Līdzās psihozei ir jāapstiprina arī "nespēja apzināties saistību ar realitāti"," kā to nosaka Norvēģijas konstitūcijas 44.pants, piebilst Stavangeres universitātes profesors.
Taču uz aizdomās turamo, kurš lieliskā angļu valodā sarakstījis 1500 lapaspušu garu manifestu, šis kritērijs varētu arī neattiekties. Turklāt nežēlīgā slaktiņa sarīkotājs šķiet visnotaļ gudrs, un apzinās savu rīcību.
Tomēr pastāv neliela iespējamība, ka Bēringam-Breivīkam varētu izdoties izvairīties no cietuma, jo viņam varētu diagnosticēt tā dēvēto megalomāniju un šizofrēniju ar sistemātiskiem maldiem.
"Aptuveni četriem procentiem šizofrēnijas slimnieku ir augsts intelektuālās attīstības koeficients, tāpēc nav neiespējami, ka kāds cilvēks, kas sirgst ar spēcīgu šizofrēnijas paveidu, veic sarežģītas darbības, piemēram, izgatavo bumbu vai iegūst naudu," skaidro Lāšens.
Arī citi eksperti ir vienisprātis ar viņu.
Lai arī cik neprātīgi asiņainie uzbrukumi varētu šķist sabiedrībai, Bērings-Breivīks rīkojās pārāk saprātīgi, lai varētu domāt, ka viņš bijis pakļauts impulsam, pārliecināta Randi Rosenkvista, vienlaikus gan uzsverot, ka nepieciešama pamatīga analīze, lai varētu nonākt pie skaidriem secinājumiem.
Vairāki psihiatri norāda uz narcistiskām un magalomāniskām tendencēm uzbrucēja rīcībā, ko apliecina tīmeklī publicētās Bēringa-Breivīka fotogrāfijas, kurās viņš redzams tērpies dažādās uniformās. Turklāt savā manifestā viņš uzsver, ka uzsācis misiju.
Pensionētais psihiatrs Pērs Bēre Hūsebū, kurš turpina strādāt kā tiesu eksperts, norāda, ka Bērings-Breivīks ir ļoti augstās domās par sevi.
Viņaprāt, nav izslēgts, ka uzbrucējs ir psihiski slims, uz ko varētu norādīt arī emociju trūkums, kad Bērings-Breivīks pusotras stundas laikā Ūteijas salā laupīja dzīvību 69 cilvēkiem, lielākoties pusaudžiem.
Taču, ja viņš patiešām ir garīgi slims un tādēļ nevar tikt tiesāts par pastrādātajiem noziegumiem, kā gan viņam izdevās tik ilgi nodzīvot sabiedrībā, par to neuzzinot atbildīgajiem dienestiem?
Lāšens norāda, ka vismaz teorētiski ir iespējams, ka psihiski nevesels cilvēks gadiem ilgi dzīvo sabiedrībā bez ārstēšanās.
Un Bēringa-Breivīka gadījumā "viņš ilgu laiku bija sociāli izolēts un, šķiet, daudz nesazinājās nedz ar ģimeni, nedz ar nedaudzajiem tuvajiem draugiem".
Tikmēr apsūdzētā advokāts pagājušajā nedēļā apgalvoja, ka viņa klients dzīvojis "savā burbulī" un "savā realitātes izpratnē".
Jau ziņots, ka 22.jūlijā Norvēģijā notikušajā dubultajā terora aktā par upuriem, pēc precizētiem datiem, krituši 77 cilvēki. Sākumā nogranda sprādziens pie valdības ēku kompleksa Oslo centrā, kur atrodas premjerministra kanceleja, bet pēc vairākām stundām kāds vīrietis policista formas tērpā atklāja uguni Norvēģijas valdošās Darba partijas jauniešu nometnē Ūteijas salā netālu no Norvēģijas galvaspilsētas.
Varas iestādes aizturēja 32 gadus veco norvēģi Bēringu-Breivīku. 25.jūlijā viņš pirmo reizi stājās Oslo tiesas priekšā, kur viņš atzina visus zināmos notikušā faktus, bet savu vainu noliedza. Bēringam-Breivīkam tika noteikts arests, kas tika pagarināts līdz astoņām nedēļām. Viņam aizliegts tikties ar tuviniekiem, kā arī jebkāda sarakste.