Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Gorbačova pārstāvis apšauba viņa ierašanos Lietuvā uz nopratināšanu

Iespēja, ka bijušais Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs ieradīsies Lietuvā, lai tiktu nopratināts kā liecinieks 1991.gada 13.janvāra asiņaino notikumu lietā, ir mazticama, radiostacijai "Eho Moskvi" izteicies Gorbačova fonda preses sekretārs Vladimirs Poļakovs.Viņaprāt, Gorbačovs atteiksies no sarunas ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, jo viņam esot "savs grafiks".

"Viņš par šo jautājumu jau daudz runājis savās grāmatās un intervijās, tātad viss jau pateikts," paziņojis Poļakovs.Kā jau ziņots, Lietuvas Ģenerālprokuratūra trešdien pavēstīja, ka nosūtījusi Krievijas Federācijai oficiālu lūgumu par tiesisko palīdzību Gorbačova nopratināšanā par tā laika notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa.Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.Kā uzskata Lietuvas deputāts Eiropas Parlamentā un kādreizējais atjaunotās Lietuvas valsts parlamenta priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, Gorbačova nopratināšana būtu loģiska, un to jau mēģināts darīt Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā, tiesa gan, nesekmīgi.Viļņas apgabala tiesa 1999.gada augustā notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par to lomu šajos notikumos, piespriežot bijušajam Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderim Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Pārējie apsūdzētie saņēma īsākus cietumsodus.13.janvāra lietā kopumā figurē 23 apsūdzētie, tai skaitā 21 Krievijas pilsonis un divi Baltkrievijas pilsoņi. Viņu aizturēšanai izdoti arī Eiropas aresta orderi. Lietuvai līdz pat šim laikam nav izdevies saukt pie atbildības ģenerāli Vladimiru Ushopčiku, kura komandētie karavīri piedalījās 1991.gada 13.janvāra uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim. Viņš vēlāk kļuva par Baltkrievijas aizsardzības ministra vietnieku, un Minska nav viņu izdevusi Lietuvai.Pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi Lietuvas kriminālkodeksā paredz, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja nav iespējams panākt viņu izdošanu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits