Par Ņujorkas vienības lēmumu, kas pēc iepriekšējā kluba prezidenta Fila Džeksona atlaišanas, bija visnotaļ prognozējams, piektdien vēstīja ESPN apskatnieks Aiens Beglijs.
2015.gada NBA jauno spēlētāju draftā Porziņģis tika izvēlēts ar augsto ceturto numuru. Izvēles procesa pirmā kārta spēlētājam garantē automātisku līgumu uz diviem gadiem, kurus Porziņģis jau ir aizvadījis. Tiesa, Knicks vispirms 2015.gadā nācās Porziņģi izpirkt no Spānijas čempionāta komandas Sevilla, ko turklāt daļēji spēlētājam nācās veikt par savu naudu.
Savukārt pērn oktobrī Knicks izmantoja savas tiesības un līgumu ar latviešu talantu pagarināja uz 2017./2018.gada sezonu, bet tagad to veikusi vēlreiz.
Zīmīgi, ka izvēli par līguma pagarināšanu varēja veikt līdz oktobra beigām, bet salīdzinājumā ar pērno gadu Knicks šoreiz bija krietni steidzīgāki.
Aizpagājušā gada vasarā Ziemeļamerikas mediji bija aprēķinājuši, ka tā gada draftā ar pirmo numuru izvēlētais Karls Entonijs Taunss no Minesotas Timberwolves komandas pirmajās divās sezonās garantējis sev vairāk nekā 11,6 miljonus dolāru (10,5 miljonus eiro), bet Porziņģim pienācās aptuveni 8,5 miljoni dolāru (7,7 miljoni eiro).
Savukārt, pagarinot līgumus arī uz trešo un ceturto sezonu, latvietis kopā saņems ap 18,6 miljoniem dolāru (16,8 miljonus eiro).
Jau vēstīts, ka Porziņģis pēc savas otrās sezonas NBA, neapmeklēja tikšanos ar Knicks vadību. Lai gan latvietis publiski to joprojām nav apstiprinājis, tomēr Ņujorkas mediji vēstīja, ka viņš tādā veidā pauda savu sarūgtinājumu par Knicks komandas vadības ne vienmēr izprotamajiem lēmumiem un kluba iekšienē valdošo haosu. Tikmēr jūnijā Knicks, kurā vēl toreiz visu noteica Džeksons, centās aizmainīt Porziņģi uz citu klubu, tomēr tas neizdevās, jo Ņujorkas vienība potenciālajiem pretendentiem prasīja "nepaceļamu" kompensāciju citu spēlētāju veidolā. Džeksons drīz pēc tam zaudēja darbu, viņa vietā stājoties līdzšinējam Knicks ģenerālmenedžerim Stīvam Milsam.
Savukārt Porziņģis neilgi pēc savas otrās NBA sezonas beigām paziņoja, ka vēlas visu karjeru aizvadīt Ņujorkas "Knicks" rindās, kur viņš divās sezonās ir aizvadījis 138 spēles, vidēji gūstot 16,1 punktu mačā, kā arī izcīnot 7,2 atlēkušās bumbas. Knicks gan abās sezonās, tāpat kā vēl divās pirms Porziņģa ēras, nav tikusi izslēgšanas spēlēs.
Zīmīgi, ka jau šovasar Porziņģis un Knicks varēs sākt sarunas par sadarbības turpināšanu arī pēc 2018./19.gada sezonas, taču nākamais ilgtermiņa līgums, kurš solās būt finansiāli iespaidīgāks, nevarēs būt garāks par četriem gadiem. Tiesa, NBA klubiem ir tiesības pirms katras sezonas ar vienu no saviem debitantiem pagarināt līgumu arī uz pieciem gadiem.
Līdz ar to tikai pēc 2018./19.gada sezonas viņš varēs sākt pelnīt daudz lielākas summas, ja Knicks vai kāda cita vienība viņam tādas piedāvās, bet pirmajos četros gados debitantu līguma laikā basketbolisti saņem NBA un NBA Spēlētāju asociācijas (NBAPA) koplīgumā atrunātas noteiktas summas.
Piemēram, 2011.gada drafta pirmais numurs Kairijs Ērvins savā piektajā sezonā pelnīja vairāk nekā divas reizes lielāku summu, nekā debitantu līgums ļāva saņemt ceturtajā sezonā.
NBA noteikumi paredz, ka pēc debitanta līguma beigām jeb četrām sezonām basketbolists kļūst par ierobežoti brīvo aģentu, kurš var uzklausīt piedāvājumus arī no citām komandām. Tomēr tiesības uz šo spēlētāju joprojām pieder iepriekšējam darba devējam, kas var izteikt tādu pat piedāvājumu, kādu izteikusi cita komanda, līdz ar to paturot spēlētāju savā komandā. Tāpat ierobežoti brīvais aģents var pieņemt sava jau pārstāvētā kluba kvalifikācijas līgumu par summu, kas ir nedaudz augstāka par iepriekšējo. Šajā gadījumā basketbolists vēl pēc vienas sezonas kļūst par neierobežoti brīvo aģentu un pēc tam jau var vienoties ar jebkuru citu līgas klubu.