ASK Rīga valdes loceklis Guntis Šēnhofs problēmās vaino politizēto vadību
Vai tiesa, ka Guntis Šēnhofs bijis viens no galvenajiem stūresvīriem ASK Rīga valdē, kas 2007.gada vasarā — eiforijā pēc uzvaras Latvijas čempionātā — pagrieza kuģi uz finansiālās krīzes klintīm?
Negrasos sevi mazgāt baltu. Bija zināma eiforija, un man kā temperamentīgam cilvēkam visvairāk, kad iesaistījās Parex banka. Kargins vēl mētāja tādas frāzes: "Cik maksā Kobe Braients?"... Man un visai valdei bija pārliecība, ka tas ir ilgtermiņa projekts. Parādi bija, bet jātiecas uz augstākiem mērķiem. Otrs moments — īsi pirms tam pamainījās valde. Jaunās vadības pirmais solis — izmeta ārā divus spējīgus cilvēkus. Edgaru Jaunupu, kurš bija no Jaunā laika, un Edgaru Jansonu. Tieši Jaunupa ieguldījums bija izšķirošs, atjaunojot ASK zīmolu. Valde tika novājināta.
Kurš to izdarīja?
Tēvzemieši.
Ja Parex bankai bija tik lielas ambīcijas basketbolā, vai valdē nebija runas, ka Parex jāpalielina ieguldījums, lai nav visu laiku jācīnās ar parādiem?
Valdes sēdes bija nervozas, bez konkrētības. Ģenerālmenedžeris "peldēja", [prezidenta Jāņa Birka uzticības persona Jānis] Ķuzulis solīja... Bet problēma ir vienā personā. Ja kluba ģenerālmenedžeris ir personība — darbs notiek, ja nav — darba nav. Ģirts Kalniņš cerības neattaisnoja, kaut skarbi negribu viņam pārmest. Nav pieredzes, nav dotību.
Kādā ziņā neattaisnoja?
Naudas piesaiste bija zem katras kritikas. Organizēt mačus var arī mans sievastēvs.
Cik zinu, BK Ventspils īpašnieki samet naudu un ģenerālmenedžeris to apsaimnieko…
Tur ir cita situācija. Spilgta personība, kas Ventspilī visus nostādījis miera stājā. Ģenerālmenedžeris var justies kā kūrortā.
Kādus sponsorus vēl var piesaistīt, ja dibinātājos ir Rīgas dome un Parex?
Citas bankas nē, bet, piemēram, Tele2 — vai tika ieguldīts nopietns darbs? Jācīnās ne tikai par pusmiljona sponsoriem — arī mazajiem. Vismaz jāsagatavo jautājums.
Kalniņš piesaistīja nulli vai mazliet vairāk?
Nezinu. Valdē šos jautājumus apmuļļāja — jāpacenšas, jāstrādā... Neprasīja konkrēti. Vecajā valdē vismaz bija darba pazīmes. JL laikā bija jūtams kontakts ar domi, Aksenoku.
Ar mēru, nevis visu koalīciju?
Jā, partiju nesaskaņas atspoguļojās. Bet jaunajā valdē nebija pat tik daudz. Jāsalīdzina ar veidu, kā tiek vadīta valsts — mazspēja, neprofesionalitāte, meli, liekulība, štatu uzpūšana, līdzekļu nelietderīga izmantošana. Kalniņš bija pietuvināts vadībai, bet kļūdu bija tik daudz, ka visi piekrita — vajag jaunas asinis.
Vai viņa pēctecim Visvaldim Klintsonam tika prasīts konkrēti?
Es biju iniciators viņa iecelšanai, kaut arī tuvplānā līdz tam nepazinu. Biju runājis, avīzēs lasījis. Diemžēl arī viņš netika galā.
Kāda bija valdes ietekme uz treneri Ramūnu Butautu? Runā, ka pēc Latvijas zelta izcīnīšanas ar viņu vairs nebija iespējams diskutēt?
Es viņu atvedu, uzticējos, bet viņš rīkojās atbilstoši savām ambīcijām. Jau bija parādi un budžets nesedza Butauta vajadzības, tomēr tika absolūti pakļauts Butauta vēlmēm. Valde bija mīksta, arī Šēnhofs eiforijā par Parex banku atbalstīja ultimatīvus nostādījumus. Vēlāk, kad viņš neturēja solījumus par jaunajiem, mēs publiski salamājāmies Olimpiskajā centrā.
Kāpēc tas nenotika kluba valdes sēdē?
Mūsu draudzīgo attiecību vārdā necēlu jautājumu oficiāli. Vainīgs, neapšaubāmi…
Ģirts Kalniņš apgalvo, ka 2007.gada pavasarī viņam bijis cits, reālistiskāks, kluba attīstības plāns.
Viņam bija cits redzējums, tomēr tīra latviešu sastāva ierosināšanu gan neatceros. Galvenais, viņš gribēja novākt Butautu. Par katru cenu.
Kāpēc pazuda saikne starp lielo komandu un junioru piramīdu, ar kuras esamību tika skaidrots Rīgas dāsnais finansējums?
Saikne nav zudusi. Cita lieta, ka dēļ Butauta ego jaunos neizmantoja.
Vai junioru sistēmas treneri strādāja kaut kādā kontaktā ar Butautu?
Diemžēl ne.
Un otro treneri Raivo Otersonu?
Jāatzīst, viņš bija pārāk pasīvs. Tāds raksturs. Butauta enerģijas priekšā viņš noplaka. Bet individuālajā darbā līdzvērtīga Otersonam Latvijā nav, un viņa prasmi es mācēšu izmantot.
Decembrī krīze vairs nebija noslēpjama, bet daļa valdes locekļu stāstīja, ka tiekot darīts viss iespējamais, lai klubu izglābtu, kamēr Šēnhofs izplatīja brīžiem neprecīzu informāciju par to, ka spēlētāji brauc projām, un pielika roku Daira Bertāna aiziešanā uz Ventspili.
Jau decembra beigās čaļiem atklāti pateicu: viss, ASK beidzies. Neaģitēju braukt projām, bet, ja spēlētāji, man acīs skatoties, prasīja, es nevarēju pateikt, ka viss kārtībā. Bertāna gadījumā man pret viņu un ģimeni bija personiska atbildība, jo es viņus atvedu no Rūjienas uz Rīgu. Tā ir augstāka par atbildību pret klubu.
Vai nebūtu bijis loģiski izstāties no valdes un tad pateikt, ko domā: par Kalniņu, Birku, Ķuzuli, Klintsonu…
Jā, esmu visvainīgākais. Neeju uz zāli, kauns skatīties acīs spēlētājiem. Man ir tiesības sevi uzskatīt par profesionāli un vajadzēja agresīvāk jaukties iekšā.
Nav jau tik svarīgi, kurš vainīgs. Svarīgi, ka labi iecerēts klubs var pazust no skatuves…
Vajadzēja būt agresīvākam, uzstājīgākam. Varēju tāds būt — bez jaunatnes sistēmas viņiem būtu vakars. Pēdējais impulss bija neētiskā vēstule ar apvainojumiem trenerim Jānim Laksam, kurš lūdza nokārtot parādus.
Jautājums valdes loceklim — kāpēc tādu vēstuli parakstījušais ģenerālmenedžeris Māris Jučmanis netika atlaists nākamajā dienā?
Es nesasaukšu valdes sēdi. Bezcerīgi.
Vai ASK Rīga ir izjucis?
Neredzu iespēju izkļūt no krīzes. Parādu aste ap miljonu... Sāpīgi, jo tas ir mans lolojums.
Niša tukša nepaliks?
To var ieņemt VEF Rīga.
Kādas kļūdas nedrīkst atkārtot?
Nedrīkst būt politizēta valde, jo partiju nesaskaņas ir un būs. Jābūt stipram ģenerālmenedžerim. Ja nevar tādu atrast — projektu nav ko sākt.
Kurš tāds varētu būt?
Ja Edgars Jaunups nekļūs par mēru…. Viņam ir vajadzīgās īpašības.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.