Kadetes izkrīt no A divīzijas

Vispār šis ir viens no melnākajiem ierakstiem Latvijas basketbola vēsturē. Vai tiešām mums ir tik švaki bērni, ka nespēj 16 komandu konkurencē izpildīt minimālo uzdevumu un apsteigt 2 komandas? Pagrode un Kiršteine jau pērn gāja pamatsastāvā U-16 čempī Valmierā. Izlasē bija arī Eida + vēl gandrīz visu sagatavošanos ciklu ar to komandu izgāja Ozoliņa un Štauere. Latvija tajā turnīrā ieņēma 7.vietu. Ņemot vērā, ka puse sastāva gandrīz jau ir no iepriekšējā gadā bija labas cerības sagaidīt labus rezultātus arī šogad, tomēr esam nonākuši līdz šādai situācijai! Kāpēc? Tur jāmeklē cēlonis Latvijas basketbola nesakārtotajā sistēmā. Galvenais treneri – Maija Kubliņa. Bijuši spilgti panākumi Anetes Jēkabsones laikā, bet pēdējos gados viņa regulāri vadījusi kādu no izlasēm un rezultāti bijuši vāji. Divus gadus viņa ar U-18 B divīzijā zaudēja pusfinālā, netiekot uz A divīziju, pēc tam U-20 finišā vajadzēja vienu uzvaru, lai tiktu četriniekā, bet beigās 12.vieta. un tagad vēl šis kaunpilnais notikums. Nekādi skaistie ieraksti viņas trenera CV tie nav. Turklāt vēl regulāri ir dzirdēts, ka Kubliņas vadītajās izlasēs valda negatīvs mikroklimats un basketbols izšķirošo turnīru laikā nereti tiek nobīdīts otrajā plānā. Dažādos treneru semināros viņa ir manīta tikpat bieži kā sniegs tuksnesī. Droši vien pretinieku un savu spēļu video skatīšanās arī nenotiek. Kā šāda trenere var regulāri trenēt kādu no izlasēm? Kurš ieceļ trenerus? Trenerus ieceļ treneru padome, kuru vada Raivo Otersons. Visi gribētāji vadīt kādu no jauniešu izlasēm 2007. gadā vasaras beigās bija jāpiesakās, iesniedzot savu CV un motivācijas vēstuli. Prasībās nebija iekļautas nekādas vajadzības pēc trenera kategorijas utt. Respektīvi tad uz galvenā trenera amatu varēja pieteikties jebkurš. Potenciālajiem galvenā trenera kandidātiem nebija jāiesniedz nekāds sagatavošanās plāns, provizoriskais kandidātu saraksts, kurš varētu būt viņa asistents utt. Par šīs konkrētās izlases galveno treneri tika apstiprināts Aigars Nerips, kurš arī nevar lepoties ar augstiem panākumiem izlašu galvenā trenera statusā. It kā viss loģiski, jo viņš vadīja arī toreizējo šī gada gājuma čempionvienību. Bet tajā pašā laikā Nerips ir arī treneris Latvijas dāmu izlasē un TTT Rīga. Šeit nu izpaužas suns uz siena kaudzes efekts. Ja lielā izlase tiek uz Pekinu, tad viņam nav nekādu izredžu apvienot darbus lielajā izlasē un ar kadetēm, bet tik un tā viņš grib būt visur. Ziemā Baltijas jūras valstu kausā U-16 meitenes izcīna pirmo vietu, vinnējot arī Zviedriju, kura tagad cīnās par medaļām šajā pašā nelaimīgajā turnīrā. Pavasarī kļūst skaidrs, ka Nerips tomēr nevarēs vadīt U-16, paņem sev it kā asistentos Kubliņas kundzi, kura pirms tam nefigurēja sarakstos, pēc tam atsakoties no galvenā trenera amata. Beigās Kubliņa kļūst par galveno U-16, kaut gan rudenī pieteicās tikai uz U-20 vadīšanu. Kubliņas vadībā jau pirmie pārbaudes spēļu rezultāti ir gaužām bēdīgi, līdz esam nonākuši tur kur esam. Vainīgie: 1. LBS treneru padome, kura pieļauj šādu situāciju, un nav brīnums, ka pieļauj, jo tajā padomē ir treneri kuri paši sevi apstiprināja dažādos izlašu galveno treneru amatos. Sak, es palīdzēšu tev tu man. 2. Nerips. Gribēja sagrābt visu, bet beigās atstāja U-16 vadīt „labu mantenieci” un lielu kauna traipu. 3. Kubliņa. Kura noveda izlasi līdz kliņķim. Cilvēks nesaprot, ka viņas laiks ir beidzies. Ja tu negribi iet laikam līdzi, tad rezultāti nebūs.. Cietēji: 1. U-16 meitenes. Diezin vai pēc šādas zaudējuma sērija (6 zaudējumi un sagrāves pēc kārtas pirms turnīra + 5 jau turnīrā) būs liela motivācija basketbolā sasniegt augstus mērķus. 2. 1993. gadā dzimušo izlase, kur meitenēm būs jāmokās B divīzijā. Uz A divīzijas turnīriem tomēr brauc skauti un labām meitenēm paveras iespējas savu karjeru trupināt augstā līmenī, kamēr B divīzija nevienu neinteresē.. 3. Latvijas basketbols kopumā