Kemzūra: Izlase īsā laikā jāizveido kā ideāla ģimene

Pietrūka talanta Kauņas puikām basketbola bumba esot jau šūpulī… Sāku trenēties deviņu gadu vecumā. Bet jau pirms tam daudz laika pavadīju pagalma laukumā. Vecākais brālis rādīja, kā pareizi jādriblē.Bijāt labs spēlētājs? Saspēles vadītāja postenim biju pagarš, labi metu, bet nebiju pietiekami ātrs. Ļoti augstas klases spēlētājs neiznāca, kaut arī daudz trenējos individuāli. Izlasē aizvadīju dažas spēles. Pietrūka talanta, fizisko dotību, vajāja traumas. Bet jau no bērnības mani interesēja, kas un kāpēc basketbolā notiek. Uzdevu jautājumus treneriem, mācījos pats. Man agri sāka piedāvāt trenera darbu, bet, kamēr veselība turējās, spēlēju. Tagad esmu laimīgs, ka varu darīt to, kas man patīk.Treneris četrās valstīs Kā iesācējs treneris tika strādāt uz Turciju? Stambulas Besiktas sevi labi bija parādījis Virgīlijs Praškēvičs, un viņi aicināja treneri no Lietuvas. Sakrita, ka piedāvāja man. Tā bija lieliska pieredze un izdevība iemācīties angļu valodu.Pēc tam jums veicies ar darbaudzinātājiem. Jā, daudz esmu iemācījies gan no Jona Kazlauska, kuram palīdzēju Lietuvos rytas, gan vēlāk no Deivida Blata. Kad 2004.gada sezonas vidū Kazlausks atstāja galvenā trenera posteni, to piedāvāja man. Vēlēšanās bija, un ielēcu ugunī, kaut arī vēl nebiju gatavs. Trūka ne tik daudz taktikas zināšanu, cik pieredzes, prasmes risināt plašākas problēmas. Taču viss, kas notiek, notiek uz labu.Kā iepazināties ar Deividu Blatu? Sanktpēterburgā veidoja jaunu komandu un viņi meklēja otro treneri, kurš runātu angliski un krieviski. Atkal paveicās būt īstajā laikā īstajā vietā. Blats pats piezvanīja.Sapratāties no pusvārda? Man patika viņa trenēšanas stils, atvērtība, kā tika veidotas attiecības ar spēlētājiem. Abi esam jukuši uz basketbolu. Varam stundām diskutēt par taktiku, spēlētājiem. Abi esam darbaholiķi, kuri no darba gūst baudu. Ieguvām FIBA kausu, nezaudējot nevienu spēli. Grūti bija tikai tas, ka ģimene dzīvoja Kauņā, taču tāda ir trenera darba specifika. Blats mani paņēma līdz uz Trevīzo Benetton. Kad 2007.gada janvārī saņēmu BC Khimki piedāvājumu, jutu, ka esmu gatavs galvenā trenera darbam. Kāda bijusi Krievijas pieredze? Interesanta un pietiekami laba. 2008.gadā izcīnījām kluba pirmo titulu — Krievijas kausu. Bija 15 spēļu bez zaudējumiem. Šī sezona gan nesākās tik labi, jo bijām pacēluši cerību latiņu. Bija virkne iemeslu krasām pārmaiņām. Menedžments nolēma nomainīt treneri. Atbrīvošanu uztvēru mierīgi. Zinu, kādas kļūdas esmu pieļāvis, bet dzīve turpinās.Citu klubu piedāvājumi šobrīd neinteresē? Ja būs — izskatīšu, bet tādus negaidu. Man vajadzīgs laiks, lai līdz vasarai viss būtu skaidrs par Latvijas izlasi. Jārūda raksturs Cik labi jau orientējaties Latvijas basketbolā? Tas ir process. Turklāt visu pa īstam var iepazīt darbā. Salīdzinot ar Lietuvu, te viss šķiet mazāks? Latvijā varbūt ir mazāk spilgtu spēlētāju. Toties Lietuvas izlasē sākas paaudžu maiņa, bet Latvijā galvenajiem spēlētājiem ir 23 līdz 27 gadi — pats labākais basketbola vecums.Vai esat redzējis valstsvienības iepriekšējās spēles? Tikko dabūju ierakstus.Tātad vēl nav skaidra priekšstata, ko kurš var un kur jāprogresē? Klubu sastāvos esmu redzējis Biedriņu, Valteru, vakar klātienē redzēju Šķēli un Bērziņu. Manuprāt, galvenais progresa virziens ir raksturu stingrība, koncentrācija. Īpaši sarežģītās situācijās. Latvija esot Eiropas čempione pārbaudes spēlēs. Tātad kvalitāte ir. Jāpanāk, ka spēlētāji labāko sniegumu parāda arī stresa apstākļos. Vai izlases treneris dažos mēnešos to var izdarīt? Man jātic, ka varu, un jāstrādā visiem spēkiem. Izlase īsā laikā jāizveido kā ideāla ģimene. Protams, vieglāk ir attīstīt ātrumu, izturību vai tehniku. Bet arī raksturs pakļaujas progresam. 2007.gadā Deivids Blats paveica brīnumu ar Krievijas izlasi. Panāca, ka spēlētāji notic sev un cits citam.Vai Blats atklājis noslēpumu, kā to panāca? Tas ir melnais darbs, nevis kādas brīnumtabletes. Ar treniņiem, ar spēlēm. Ne bez problēmām. Divas nedēļas pirms Eiropas čempionāta krievi frančiem zaudēja ar 40 punktiem, un kurš tad varēja domāt, ka viņi būs čempioni.Septembrī Polijā ar Blatu būsit konkurenti grupas turnīrā… Krievijas čempionātā viņa Dynamo mani apspēlēja. Tagad varu revanšēties. Komandas prioritāte Kā tiks veidots izlases kandidātu loks? Gan pats pētīšu spēlētājus, gan palīgus uzklausīšu. Galvenais, lai izveidojas laba komandas "ķīmija". Rezultātu veido astoņi deviņi spēlētāji. Plus daži, kuri var izpildīt konkrētus uzdevumus pret konkrētiem pretiniekiem, un jaunie. Treniņos iesaistīsim apmēram 15 basketbolistu.Vai otrā izlase trenēsies kopš jūnija, kā pērn? Domāsim. Varbūt pirms oficiālo treniņu sākuma sapulcēsim jaunos.Kā veidosiet kontaktus ar spēlētājiem? Vakar (otrdien — G.K.) biju vakariņās ar (Armandu) Šķēli, šodien satiku (Kasparu) Bērziņu. Pakāpeniski iepazīšos arī ar citiem. Gribētos piedalīties arī kādā treniņā, izrunāties ar treneriem. Brauksiet pie Biedriņa? Gribētos. Gatavojos viņam zvanīt, bet varbūt par agru, jo viņam vēl daudz spēļu. Vai disciplīnas ziņā būs kāda strikta robeža, kuru spēlētāji nedrīkstēs pārkāpt? Esmu gatavs saprast spēlētājus, bet viņiem jāsaprot arī mani. Izlasē spēlējot, jāsaprot, ka līdzi nāk arī atbildība un nepieciešamība pakļauties noteikumiem. Ja kāda rīcība slikti ietekmēs komandu, būšu spiests pieņemt kardinālus lēmumus. Neviens nedrīkst būt augstāk par komandu.Pērnruden jūsu priekštecis atteicās no Armanda Šķēles… Mūsu sarunā Armands uzsvēra, ka viņš grib spēlēt izlasē. Domāju, ka tas nāca no sirds. Bet pārējais… Cilvēks mainās. Kā spēlētājs viņš ir unikāls. Skatīsimies. Durvis ir vaļā.Kā izvēlējāties palīgus? Igoram Migliniekam ir pieredze Latvijas izlasē, viņš strādājis kopā ar Kazlausku Ķīnā. Mums ir tuvi uzskati, taču ne vienādi. Vajag dažādus viedokļus un strīdus, bet kopīgu pozīciju, kad lēmums pieņemts. Edmundam Valeiko ir daudz noderīgas informācijas gan par to, kas bijis labi, gan ko var izdarīt labāk. LBS izvirzījusi mērķi spēlēt Eiropas ceturtdaļfinālā, jūs teicāt, ka ir iespējas nospēlēt labi. Šāda pārliecība balstās Latvijas tradīcijās vai konkrētajā situācijas novērtējumā? Gan vienā, gan otrā. Zinu, kāds ir atsevišķu spēlētāju potenciāls. Zinu, ka 2007.gadā Seviljā bijāt tuvu labam rezultātam. Pēc uzvaras pār Horvātiju zaudēt Portugālei — tas norāda, ka iespējas progresēt ir. Vai ar Miglinieku jau esat pārrunājuši Seviljas notikumus? Vēl ne. Mums uz pirmo tikšanos klātienē sakrāsies daudz tādu jautājumu. Centīsimies izmantot šo pieredzi un šoreiz visu izdarīt pareizi un no sirds. Tā, lai nokļūtu vietā, kur veiksme mūs varētu atrast.