Rēķinus malā!

Taču, par laimi, sportā tikai retos gadījumos lielo turnīru sižeti attīstās saskaņā ar cerībām vai rangu tabulu. Jo favorītiem mēdz gadīties melnās dienas. Savukārt lieliski motivētajiem atpalicējiem daždien mēdz viss iet no rokas — kā sestdien tas notika ar Slovākijas izlasi.Neteikšu, ka šī spēle atklāja kaut ko kardināli jaunu par Latvijas valstsvienības vājajām vietām. Dažas gan izgaismoja spilgtāk, atjaunojot bažas par sastāva nelīdzsvarotību. Taču deviņu spēļu turnīru vienā elpas vilcienā uz spēju maksimālās robežas aizvadīt nav iespējams, tāpēc uz zaudējumu var paskatīties arī no pozitīvās puses. Proti, tas no komandas pleciem novēlis desmit pēc kārtas izcīnīto uzvaru (rekords!) slogu, atbrīvojot galvas jaunai motivācijai. Ja ar komandas sportisko kondīciju viss ir kārtībā (un zinātāji teic, ka šai ziņā bažām neesot pamata), tad atgriezīsies gan metienu precizitāte, gan koncentrācija aizsardzībā un cīņā pie groziem.No turnīra stratēģijas viedokļa zaudējums Slovākijai ir labojama lieta jau nākamajā mačā ar Spāniju. Pietiks ar plus 1 (ja tiks uzvarēts ar 62:61 vai mazāku rezultātu) vai plus 2, lai otrā vieta grupā būtu rokā.Taču patiesībā šai rēķināšanai lielas jēgas nav. Pirmkārt, F grupas komandām turnīrs beigsies dienu vēlāk un iespēja izkalkulēt vēlamās pretinieces būs tām, nevis Latvijai &co. Otrkārt, bēgot no titulētām favorītēm, var uzskriet virsū izsalkušām pastarītēm. Visbeidzot, treškārt, Latvijas izredzes čempionāta turpinājumā visvairāk būs atkarīgas no pašu spējas piecelties pēc klupiena, kurš gadījās īstajā brīdī un vietā. Tas sagādāja sāpīgus nobrāzumus, taču nebūt nav radījis nepārvaramus šķēršļus ceļā uz izvirzītajiem mērķiem. Svētdiena bija kā radīta, lai sakārtotu domas un spēkus čempionāta atlikumam. Pirmdien sākas jauna dzīve.