Pirmās spēles likme
Pirmajā mačā trešdien, 14.maijā (plkst.20), šim duelim tiks uzdots taktiskais un psiholoģiskais tonis. Sērijā līdz četrām uzvarām vienai atsevišķi ņemtai spēlei it kā nebūtu milzīga nozīme, tomēr fakts paliek fakts - LBL vēsturē nospēlētājos 16 fināldueļos tikai vienreiz uzvarējusi komanda, kas sēriju bija sākusi ar zaudējumu. Interesanti, ka tas notika jau minētajā Rīgas klubu fināldebijā 1995.gadā, kad SWH/Brocēnu pieredzējušie spēlētāji pret Bonus jauniešiem atspēlējās ne tikai no 0:2, bet arī 1:3.
Tiesa, statistikas pētīšana ir līdzjutēju gardais kumosiņš, kamēr dalībnieki dod priekšroku vēstures veidošanai, nevis pētīšanai. Gan Barons/LMT galvenais treneris Kārlis Muižnieks, gan ASK Rīga virsvadonis Ramūns Butauts nesteidz akcentēt pirmā mača nozīmi, uzvērdami, ka ceļā pēc četriem panākumiem būšot jāpārvar daudz un dažādi šķēršļi. Pat 3:0 vēl nebūšot uzvara, un 0:3 vēl nebūšot zaudējums.
ASK kadru likstas
Šoreiz pieredzes ziņā starp Baronu/LMT un ASK Rīga lielas atšķirības nav. Līdzīgā stilā veikta arī komandu komplektēšana - Latvijas izlases spēki plus pa sešiem ārzemniekiem katrā komandā. Tiesa, Barons/LMT veiksmīgāk iekļāvušies leģionāru limitā (uz Lietuvas spēlētājiem kvota neattiecas), tāpēc varēs spēlēt vislabākajā sastāvā, kamēr ASK Rīga vienu no pieciem tālumniekiem ik reizi nāksies atstāt malā. Kuru - šī intriga pusfināla laikā šķita pievilkta aiz matiem, jo savos posteņos Kērtiss Miladžs, Dveins Broils un Ārons Bramlets izskatījās neaizstājami, tāpēc R.Butauts bija spiests izvēlēties starp ceturtajiem numuriem Smiljanu Paviču un Eriku Sendersu. Par labu pirmajam runāja gan daudzveidīgākais uzbrukumu arsenāls, gan garākais augums, kas deva iespēju nepieciešamības gadījumā dublēt arī kādu no centriem. Pavičs uzticību visumā attaisnoja, tāpēc Sendersa parādīšanās trešdien šķiet maz ticama.
Butauta manevra iespējas vēl vairāk ierobežo Sanda Valtera iziešana no ierindas sarauto potītes saišu dēļ. Risks, pusfinālā spēlējot ar līdz galam nesadziedētu savainojumu, gandrīz būtu attaisnojies, ja vien pats Sandis trešajā mačā Ventspilī galotnē būtu trāpījis sodus. Taču vairāk par 3/6 neiznāca, ventspilnieki pagarināja sēriju un ceturtais mačs kļuva liktenīgs ne tikai Gašpera Okorna cerībām, bet arī Valtera potītei.
Pērnās finālsērijas vērtīgākā spēlētāja iziešana no ierindas ir skarbs trieciens čempionu izredzēm nosargāt titulu, tomēr nebūtu pareizi teikt, ka ASK Rīga nevarētu no tā atgūties. Nesen BBL mazajā finālā ar Barons/LMT veiksmīgi nospēlēja Andruss Mažutis un Dairis Bertāns. Pēdējā pusfināla spēlē atguvies izskatījās Dveins Broils, bet Gatis Jahovičs, par spīti lauztajam degunam, aizvadījis veiksmīgākās nedēļas karjerā.
Ja visi striķi trūks, rezervē vēl ir puisis vārdā Ernests Kalve. Šosezon viņš nepaguva pierādīt trenerim savu noderību, tāpēc Butauts, visticamāk, neriskēs, līdz nebūs piespiests pie sienas. Taču reiz šaujošās "tukšās plintes" funkcijas Ernests var izpildīt gan.
Rūdītais Barons
Ceļš līdz finālsērijai ASK Rīga bija grūtāks nekā Baronam/LMT, taču jau pērn konstatējām, ka smaga pusfināla sērija drīzāk ir pluss nekā mīnuss (protams, neņemot vērā fiziskās traumas). Pēc skarbās cīņās ar BK Ventspils izkapātajām galotņu uzvarām ASK Rīga vairs nespēj nobaidīt līdzīgi sižeta pavērsieni arī finālsērijā. Savukārt Barons/LMT tikai vienā izslēgšanas turnīra spēlē izbaudīja sāncenšu pretestību līdz pēdējām sekundēm.
Tiesa, diezin vai relatīvi mierīgās pēdējās nedēļas būs pavisam izvēdinājušas Barona/LMT spēlētāju un treneru iepriekšējo pieredzi, kurā kopš Jaungada uzkrājušās 28 uzvaras 33 spēlēs, tajā skaitā vismaz desmit tādu, kuras izcīnītas galotnēs. Turklāt pēc dažādām receptēm - gan ļoti veiksmīgi nospēlējot komandas līderiem, gan īstajā brīdī izšaujot kādam no otrā plāna (bet ne otršķirīgas kvalitātes!) spēlētājiem.
Trīsarpus nedēļas kopš triumfa FIBA kausā Limasolā ir gana ilgs laiks, lai komanda būtu atguvusi fiziskos spēkus un morālo izsalkumu pēc lielām uzvarām. Tiesa, lai kolektīvos spēkus ievirzītu vislietderīgākajā gultnē būs vajadzīgs arī filigrāns treneru kolektīva darbs. Arī šajā ziņā Barona/LMT pārstāvjiem motivācijas netrūkst - gan jau Kārlis Muižnieks vēl nav aizmirsis ne neveiksmi divcīņā ar R.Butautu pērnajā finālā, ne skarbos secinājumus pēc valstsvienības neveiksmes Eiropas čempionātā. Motīvu revanšam ir daudz.