18.45 (Rīgas laiks) paredzētajai spēlei ar Senegālas izlasi. "Sestdien un svētdien satiksme bija daudz mierīgāka, tāpēc notikušais bija nepatīkams pārsteigums," atzina valstsvienības direktors Edgars Buļs. Uz spēli nākšoties braukt krietni agrāk. Teorētiski drošāk būtu paļauties uz metro (Maskavā to jau darījuši ārzemju futbola komandas dalībnieki), taču šāda izeja vismaz pagaidām tiek uzlūkota kā pēdējā.Sportiskās māņticības cienītāji Madridē jau saskatījuši vismaz divas Latvijai labvēlīgas zīmes. Pirmkārt, netālu no visu komandu mājvietas atrodas lielā sporta arēna, kurā valstsvienības fiziskās sagatavotības treneris Māris Bružiks 1986.gadā sasniedza pasaules rekordu trīssoļlēkšanā telpās. Otrkārt, Telefonica Arena, kurā notiks olimpiskā kvalifikācijas turnīra spēles, pērnvasar Latvijas U-18 izlases puiši izcīnīja Eiropas čempionāta bronzas medaļas, pēdējā sekundē izraujot uzvaru pār lietuviešiem, un šim panākuma roku bija pielicis arī menedžeris Edijs Eglītis, kurš tagad strādā dāmu komandā. Šādas pagātnes sakritības vairo līdzi jutēju optimismu, taču nākotne būs jāveido pašu – treneru un spēlētāju – rokām. Pirms mača Latvija – Senegāla mūsu komandu par favorīti uzskata, šķiet, visi, izņemot nākamās pretinieces. "Būs grūti, taču ne neiespējami," lauveņu treneris Mustafa Gaije nav metis plinti krūmos, uzlūkojot pretinieces.
Senegālas izlases pieteikumā ņirb Francijas, Spānijas, Polijas un ASV (NCAA) komandu nosaukumi. Ziņas par šīs komandas neorganizēto gatavošanos olimpiskajam kvalifikācijas turnīram, no vienas puses, silda ausis un vairo optimismu, taču no otras liek kļūt piesardzīgiem – pusbadā turēts zvērs mēdz būt bīstamāks par labi paēdušu radījumu. Tikai laukumā redzēs, cik vērts bijis līdzšinējais prognožu optimisms.