Valters: Talantiem ir vajadzīgs mērķis un darbs

Sešas Latvijas komandas šogad iztērējušas apmēram 11—12 miljonus eiro — tikpat, cik trīs labākie Lietuvas klubi. ASK/Rīga un Barons/LMT pa 3,5 miljoniem, BK Ventspils 2,5 VEF Rīga, Valmiera un Liepājas lauvas pa pusmiljonam vai mazliet vairāk. Tiesa, Lietuvā par šo naudu ir divas Eirolīgas komandas. Protams, mums mazs mierinājums ir Barons/LMT izcīnītais FIBA kauss. Katra starptautiskā uzvara ir vērtība, un nav tik svarīgi, kas tur spēlēja vai nespēlēja. Bija arī neveiksmes, un sliktākais ir tas, ka krīt gan TV reitingi, gan apmeklētība. Kāpēc, tavuprāt, tā notiek? Cilvēki redz, ka situācija būtiski nemainās, ka nevaram nopietnos mačos apspēlēt lietuviešus. Vienmēr esmu teicis, ka Latvijā jābūt vienai komandai ar ļoti augstiem mērķiem un otrai, kam mērķtiecīgi jāstrādā ar jaunajiem. Taču Latvijā ir daudz partiju un arī daudz komandu. No Rīgas domes ASK Rīga saņēma Ls 750 000, Barons/LMT — 600 000. Iztērēti Ls 1,35 miljoni, lai izklaidētos ar savstarpējām cīņām, bet lietuvieši joprojām smejas par mūsu "sētas komandām". Tiesa, klusāk nekā pirms gada. Uz jautājumu par resursu iespējamu apvienošanu Barons prezidents Ivo Zonne, manuprāt, loģiski norādīja, ka divas bankas vai divi mobilo sakaru nodrošinātāji nekad neapvienosies zem viena kluba karoga. Bet basketbolam ir svarīgi saglabāt visus, kas gatavi ieguldīt naudu šajā sporta veidā, nevis, teiksim, hokejā... Jā, klubiem un to atbalstītājiem ir savas vēlmes, visi grib uzvarēt. Bet cik Latvijā ir labu spēlētāju? Pavisam bez ārzemniekiem, protams, neiztikt, tomēr nedrīkst būt arī tā, ka viņi dominē visos labākajos klubos. Tas ir faktors, kas atbaida daļu publikas. Starp citu, Lietuvas čempionātā nākamgad būs limits — ne vairāk par četriem ārzemniekiem. Vai popularitātes dinamiku kādā klubā nopietni pēta? Cik zinu, tad nē. Naudas devējiem patīk, un ar to pietiek. Bet kas notiks, ja naudas kļūs mazāk? Ekonomiskais stāvoklis valstī ir slikts, un sports to vēl jutīs. Par banku peļņas būtisku samazināšanos nekas nav dzirdēts, mobilie sakari iet plašumā... Varbūt VEF Rīga samazinās budžetu? Nē, mēs to dubultosim. Mūsu sponsori darbojas jomās, kuras krīze neskar. Bet pašvaldībām gan var nākties pārskatīt izdevumus. Nākamais gads būs smagāks. Cik likumsakarīga, tavuprāt, ir Latvijas čempionāta noslēguma tabula? Augša ir savās vietās. Barons/LMT bija labāk nokomplektējies, ļoti gribēja uzvarēt. Tiesa, tas Vanaga izgājiens ar TV atkal pamatīgi kaitēja kluba tēlam, taču sportiskais mērķis ir sasniegts. Bēdīgs fakts ir Ventspils kritiens no troņa — izskatās, uz ilgu laiku. Viņi ilgu laiku nesa Latvijas vārdu Eiropā, tiesa, ar viņu rīcībā esošajiem resursiem varēja izdarīt arī vairāk. Valsts izlases sakarā aktualizējies jauno talantu jautājums.... Izlasē pēdējie ienākuši Bērziņš un Biedriņš — abi spēlēja Skonto pēdējā sezonā 2004.gadā. Kad Skonto likvidēja, es teicu: ja neviens klubs neuzņemsies gatavot jaunos, valstsvienībā pēc dažiem gadiem būs krīze. Tagad pļaujam to, kas iesēts. Nav jau tā, ka pa vidu nav bijuši talanti, taču nav bijis plānveidīga darba ar viņiem. Ernestu Kalvi nepareizi aizlaida prom, sačakarējot viņa veselību un arī smadzenes. Dairis Bertāns ASK Rīga ir spēlējis augstākā līmenī, bet viņam joprojām ir daudz vājo punktu, uz kuriem neviens mērķtiecīgi nestrādā. Ja būtu pareizi gatavots, tagad finālsērijā viņš komandu spētu pavilkt daudz vairāk. Arī Jānim Strēlniekam Ventspilī ir līdzīgas problēmas. Par Ronaldu Zaķi vispār ir atsevišķs stāsts. Kāds? Talantīgāku gara auguma basketbolistu Latvijā es neesmu redzējis. Viss ir — metiens, caurgājiens, piespēle, fiziskie dotumi… Ja no 16 gadu vecuma ar viņu būtu plānveidīgi strādāts, Zaķis šogad būtu NBA drafta pirmajā piecpadsmitniekā. Acīmredzot Ventspilī neviens to neredzēja un nesaprata. Kad viņu paņēmām uz VEF, Pleinics (BK Ventspils valdes priekšsēdētājs) man prasa: vai viņš nākot uz treniņiem?! Pie mums Zaķis trenējas ne tikai ar komandu, bet arī individuāli, jo beidzot ir noticējis, ka var kļūt par labu basketbolistu. Ir nosprausts mērķis, ir skaidrs, kas jāizdara, lai to sasniegtu. Jaunie jau ir ļoti ievainojami — draugi apkārt, bez ģimenes dzīvojis. Es pats tāds biju, bet pieķēros pie stiprāka un gāju aiz viņa. Arī Zaķis tagad iet. Tikai viņam jāpalīdz. Ainars Bagatskis norādījis, ka VEF Rīga jaunus vārdus šosezon nav atklājis... Nav jau Jāņa Krūmiņa laiki, kad varēja iznākt no meža un pēc gada kļūt par čempionu... Toties esam noturējuši un attīstījuši tos, kuri basketbolam jau šķita zuduši. Edgars Jeromanovs gribēja iet biznesā, bet tagad kļuvis par reālu izlases kandidātu. Jānis Gailītis divus gadus nobumboja amatieros, bet pierādīja, ka ir labs komandas spēlētājs. Par Māri Gulbi man stāstīja, ka "mīkstais", nebūšot spēlētājs, bet pēc gadiem diviem viņš var būt viens no labākajiem. Protams, ja turpinās strādāt. Reinis Strupovičs savā vecuma grupā bija absolūts līderis, kurš bija pieradis skriet un mest. Pie mums vajadzēja gadu adaptācijai, lai viņš saprastu, kas ir sistēma treniņos un spēlē. Vēlēšanās ir liela, tiesa, nepilnības nevar izlabot ātri. Bet viņš vēl spēlēs — tikai 20 gadu... Ko VEF dara tādu, ko nedara pārējie? To pašu, ko darīja broči, tikai uzlabotā variantā, jo pieredzes vairāk. Strādājam individuāli gan sportiski, gan psiholoģiski. Skatāmies, kuras īpašības jāattīsta īpaši. Jaunajam vispirms jāuzstāda mērķis. Vienam tikt komandas sastāvā, citam tēmēt uz izlasi, citam — uz NBA. Jāpārliecina, jānoņem viss negatīvais. Jo vairāk būs treniņu, jo mazāk tusiņu. No daudzu vefiešu iepriekšējiem treneriem dzirdēts, ka šiem spēlētājiem esot attieksmes problēmas... Tādas nejūtu. Nedomāju, ka brīvajā laikā visi ir pilnīgi svēti, bet kopumā tik laba kolektīva man vēl nav bijis. Konflikti rodas, ja kāds netrenējas, bet ja cenšas un neizdodas — nevar neko pārmest. Skaidrs, ka manas prasības ir augstākas, nekā viņi var izpildīt, bet tas spēlētājus velk uz augšu. Mērķim jābūt augstam. Lai ir vērts tērēt laiku. Vai nebūs tā, ka VEF Rīga izmantojis pirmās sezonas entuziasma efektu un daudzi spēlētāji jau sasnieguši savus griestus? Nē. Pirms sākām darbu, es par spēlētājiem un viņi par mani bijām tikai kaut ko dzirdējuši — vairāk slikta nekā laba. Tagad esam sapratuši, kas katram jādara, lai spēlētu labāk. Visi grib strādāt. Broču laikā man pārmeta, ka savācam visus labākos jaunos, citi netiekot pie strādāšanas. Tagad labākie jaunie ir citos klubos, bet daudzi grib tikt uz VEF. Vai VEF komplektēt tagad ir vieglāk, nekā pērn? Jā, jo jaunie savā starpā komunicē. Gribētu nezaudēt kursu — pēc iespējas vairāk latviešu. Būs arī VEF Juniors. Gribam spēlēt Baltijas līgas elites grupā un veidosim komandu, kas cīnīsies par Latvijas čempionu titulu. Tas nozīmē ielaisties naudas cīņā ar lielo trijnieku? Nekādā gadījumā!?