Vērtēs basketbola stūresvīru un kursu

sk. panāktā vienošanās par Andra Biedriņa līdzdalību izlases sastāvā. Eiropas U–20 čempionāta veiksmīga norise Rīgā. Pirmo reizi Latviju gada laikā apmeklē FIBA Europe prezidents G.Vasilakopouloss, ģenerālsekretārs N.Zanolins, Eirolīgas vadītājs H.Bertomeu un FIBA World prezidents B.Elpinstons (novembrī), kas apliecina LBS pieaugušo ietekmi starptautiskajā līmenī. Resursu nodrošinājums SEB Baltijas basketbola līgas nākamo trīs gadu ciklam; SEB BBL šīs sezonas nozīmīgāko notikumu norise Rīgā (Presidents Cup, Final 4). Konkurētspējīgu spēlētāju sagatavošanas sistēmas ieviešana: jaunatnes basketbola sacensību sistēmas reforma (1.posms) ` regulārs darbs ar jaunatnes izlasēm visas 2008./09.sezonas garumā ` fārmklubu sistēmas ieviešana ` lēmums par ārzemju spēlētāju kvotu ieviešanu Latvijas Basketbola līgā. Ģirts Kalniņš,* iniciatīvas grupas pārstāvis: Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm 2009. gadā būs Rīgā. U-20 čempionāta noorganizēšana Rīgā.Trīs LBS vadības kļūdas pēdējā gada laikā? O.K. Nepietiekami skaidroti pieņemtie lēmumi, to cēloņi un iespējamās sekas. Straujas izaugsmes apstākļos (U-20 čempionāts, Eurobasket 2009, LBS 85 gadu jubileja, jaunatnes basketbola reforma u.c.) nepietiekami efektīvi pārstrukturēts organizācijas darbs. Ģ.K. Kostas Jankova piesaiste konsultanta statusā. Esošā jaunatnes basketbola sistēma tiek grauta, vietā tiek piedāvātas vien vīzijas, kurās nav ņemta vērā Latvijas reālā situācija. Nenada Trajkoviča apstiprināšana valstsvienības galvenā trenera amatā (tā gan vairāk ir tieši LBS prezidenta kļūda, kura balss bija izšķirošā pat divos balsojumos). Kontekstā ar pirmajiem diviem punktiem. Ir aizdomas, ka Latvijas basketbols (nacionālā izlase un tās tuvākā rezerve, visa jaunatnes basketbola sistēma) ir atdota dažu savstarpēji labi pazīstamu un ar vienu sporta aģentūru saistītu cilvēku rokās. Par faktiski izveidoto monopolstāvokli LBS viņiem vēl piemaksā summas, kas mērāmas simtos tūkstošu eiro gadā.Trīs aktuālākās problēmas, kas jārisina LBS vadībai? O.K. Finanšu u.c. resursu un stabilitātes nodrošināšana basketbola attīstības programmā noteikto uzdevumu sasniegšanai draudošās ekonomiskās krīzes apstākļos. Jaunatnes sporta administratīvā pārraudzība. Nepietiekamā un nesakārtotā treneru darba samaksas sistēma, kas grauj trenera darba prestižu un rada motivētu pedagogu trūkumu. Sadarbībā ar Euroleague, ULEB un FIBA panākt Latvijas komandas dalību Eirolīgā, ja šī komanda izpilda līgas līmenim atbilstošas prasības — t.sk. profesionāls menedžments, konkurētspējīgi vietējie spēlētāji, kluba arēna u.c. Ģ.K. Latvijas basketbola sabiedrības konsolidācija, reorganizējot LBS darbu. Jaunatnes basketbola sistēmas sakārtošana. Valstsvienību starta nodrošināšana 2009.gada Eiropas čempionātos un sieviešu čempionāta sagatavošana Rīgā. Vai LBS pašreizējā struktūra ir optimāla (ja jāmaina, tad — kas)? O.K. Pašreizējā LBS struktūra (prezidents — padome — valde — ģenerālsekretārs utt.) ir nodrošinājusi organizācijas sekmīgu lineāro izaugsmi. Saskaņā ar pašreizējiem LBS statūtiem tuvākajā padomes sēdē plānota valdes sastāva paplašināšana ar diviem līdz trim pārstāvjiem no jaunatnes un profesionālā basketbola vides. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir jāmeklē iespējas, kā samazināt izmaksas un celt darba ražīgumu. Produktu pārdošanā, komunikācijā, pieņemto lēmumu izpildes uzraudzībā jāuzlabo darbinieku profesionalitāte un atbildība. Ģ.K. Problēma nav struktūrā, kaut gan dīvainību pietiek, piemēram, padomes locekļu skaits teju pārsniegs LBS biedru skaitu. Jāskatās uz kompetenču un atbildības sadalījumu. Stratēģiski lēmumi būtu valdes, kuras sastāvu plānots paplašināt, iesaistot reāli basketbolā strādājošus speciālistus, un LBS biedru kopsapulces kompetencē. Noteicošo lomu ikdienas lēmumu pieņemšanā paredzēts deleģēt atbildīgajām LBS komisijām. Padomē būtu jādarbojas visu reģionu pārstāvjiem un komisiju deleģētiem cilvēkiem. Cik produktīva ir LBS komisiju darbība? Kas tiks darīts, lai to uzlabotu? O.K. Viennozīmīgi — lēmumu pieņemšanas procesā ir jāciena un jāizvērtē ikviens priekšlikums. Taču basketbola attīstības vienotas filozofijas trūkums, administratīvā sadrumstalotība un — sekojoši — princips "katram savs krekls tuvāks" dažkārt ietekmē komisiju locekļu motivāciju stratēģiski svarīgu jautājumu izskatīšanā. Ir jāuzlabo sagatavoto dokumentu kvalitāte, un viedokļu atšķirību gadījumos jārīko plašākas diskusijas, aicinot dažādu komisiju pārstāvjus un viedokļu veidotājus. Ģ.K. LBS komisijas ir pārvērstas par "brīvo mikrofonu", tur izrunātais un nolemtais nav saistošs galīgā lēmuma pieņēmējiem valdē. Skaidrs, ka cilvēkiem zūd entuziasms un vēlme darboties, ja viņu paveiktais pēc būtības nevienam nav vajadzīgs. Noteicošo lomu lēmumu pieņemšanā paredzēts deleģēt atbildīgajām LBS komisijām, vienlaikus sekojot, lai tie, kuru darbu lēmumi ietekmē, šajās komisijās būtu pārstāvēti.Kā vērtē LBS un tās biedru sadarbību? Kas tiks darīts, lai to uzlabotu? O.K. Atzīstu, LBS nav pietiekami skaidrojusi plānotās reformas un pieņemtos lēmumus, bet vienlaikus jāpiebilst, ka ne visi savienības biedri aktīvi veidojuši dialogu ar izpildinstitūcijām. Uzskatu, ka konstruktīva opozīcija ir viens no labākajiem virzītājspēkiem, taču populistiski un savtīgi izteikumi publiskajā telpā kaitē sporta veidam kopumā. Katru gadu uz LBS padomes sēdi, kur tiek izvērtēts sezonā padarītais, aicināsim visus LBS biedrus, taču sagaidām biedru aktīvāku iesaistīšanos, vienlaikus ar problēmu uzskaitījumu piedāvājot arī savus risinājumus. Savienības durvis vienmēr ir laipni atvērtas. Ikvienam. Ģ.K. Esošā situācija absolūti precīzi šo sadarbību raksturo. LBS vadība līdz šim brīdim nav sapratusi biedru patiesos neapmierinātības cēloņus. Viņiem labpatīkas domāt, ka runa ir par leģionāru kvotām, kaut nepieciešamo izmaiņu iemesls ir sabiedriskas organizācijas biedru ignorēšana, nesaprotams lēmumu pieņemšanas mehānisms, necaurspīdīgas naudas plūsmas un kopējais vadības stils.Kādas ieceres atsaukšanas/neievēlēšanas gadījumā būtu žēl atstāt nepiepildītas? O.K. Jūtos atbildīgs pret tiem LBS biedriem, darbiniekiem — visiem basketbola sabiedrības locekļiem —, kuri pagājušajā rudenī aktīvi piedalījās basketbola attīstības programmas sagatavošanā. Pārmaiņas nekad nav vieglas — tās vienmēr nes līdzi satricinājumus, viedokļu kaujas. Latvijas Basketbola savienībā sākuši strādāt aktīvi darbinieki, kas tic pozitīvām pārmaiņām ilgtermiņā. Esam tik tikko iegriezuši zobratus un būtu svarīgi nodrošināt stabilitāti iesākto darbu pabeigšanai. Ģ.K. Esošā LBS vadība Latvijas basketbola sabiedrību konsolidēt vairs nevar. Ja biedri nenobalsos par izmaiņām, dzīve jau turpināsies. Katrs savā vietā, savu iespēju robežās darīs, ko un kā uzskatīs par pareizu. Būtu žēl, ja šobrīd viltos cilvēki, kuri aktīvi līdzdarbojās basketbola attīstības koncepcijas izstrādē. Daudziem ārpus Rīgas ir idejas, griba darboties, ir sasniegumi un vēlme dalīties pieredzē. Tas ir milzīgs kapitāls, kuru diemžēl iespējams pazaudēt, pirms vēl tas sācis pilnvērtīgi strādāt.Kā vadības iespējamā nomaiņa varētu ietekmēt Basketbola savienības finansējumu? O.K. Līdz šim ir izdevies nodrošināt stabili pieaugošu finansējumu atbilstoši straujajai basketbola attīstībai un attiecīgi — augošajām izmaksām. Draudīga ekonomiskā situācija, konkurence ar citiem sporta veidiem un izklaides iespējam (piemēram, spēcīga hokeja komanda, A klases ārzemju mākslinieku koncerti Rīgā u.c.) rada jaunus izaicinājumus. Šādā situācijā stabilitāte un esošās iestrādes ir vērtība. Ģ.K. Esam runājuši gan ar lielākajiem esošajiem, gan vairākiem citiem potenciālajiem atbalstītājiem, kuri biznesā nav konkurenti jau esošajiem. Bažām par līdzekļu esamības vai neesamības tiešu saistību ar LBS pašreizējo vadību nav nekāda pamata. Nauda jau ir dota Latvijas basketbolam, nevis Kehrim apsaimniekošanai. Pat vairāk. Basketbola atbalstītāji ir ieinteresēti efektīvākā basketbolā investētās naudas izmantošanā, savlaicīgās un precīzās atskaitēs par piešķirto līdzekļu izlietojumu. * Ģirts Kalniņš Dienai apliecināja, ka pats uz prezidenta posteni nekandidēs, un iniciatīvas grupas vārdā paziņoja, ka īstais kandidāts tiks nosaukts ceturtdien