Ābiķis: par izmaiņām sportistu prēmēšanā nav jāspriež attiecībā uz Vankūveru

"Tas jau nav tikai attiecībā uz olimpisko spēļu dalībniekiem, ir arī par pasaules čempionātiem un sacensībām," paskaidroja tautas kalps.Tomēr personīgi deputāts sliecas domāt, ka patlaban noteiktā summa nav tik dramatiska un Latvijai tik augstas vietas sasniegušo sportistu skaits līdz šim nav bijis tik būtisks, lai par to varētu rasties satraukums."Mums jau neatkarīgajā Latvijā tik divi čempioni ir bijuši," atgādināja deputāts, tādējādi netieši norādot, ka nav pamata bažām par lielākiem izdevumiem.Jau vēstīts, ka arī par Latvijas olimpiešu iespējamo prēmēšanu lems Nacionālās sporta padomes sēdē gada nogalē.Likumā noteikts, ka par olimpisko zelta medaļu sportistam pienākas 100 000 latu.Lai gan olimpiskās spēles Vankūverā beigsies februārī, pagaidām par olimpiešu iespējamo prēmēšanu panākumu gadījumā atsevišķā Nacionālās sporta padomes sēdē nav plānots lemt.Līdzīgi arī kā par citiem augstiem Latvijas sportistu sasniegumiem, vispirms ir jāsaņem federāciju ierosinājumi par prēmiju apmēru, un tad tie tiks izskatīti sporta padomē. Arī šogad par Latvijas sportistu sasniegumiem plānots lemt reizi gadā, proti, gada nogalē.Latvijas sportisti par zelta medaļu olimpiskajās spēlēs var saņemt 100 tūkstošu latu prēmiju, bet komandu sporta veidos uzvaras gadījumā - 300 tūkstošus latu. Prēmijas pienākas arī ceturto līdz sesto vietu ieguvējiem. Naudas balva līdz 100 tūkstošiem latu par nacionālās izlases piedalīšanos olimpiskajās spēlēs pienākas arī attiecīgā sporta veida federācijai.Arī sportistu treneriem un apkalpojošajiem sporta darbiniekiem (ārstiem, federācijām) piešķir naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā.Ziņots arī, ka kopš neatkarības atjaunošanas par Latvijas pirmo olimpisko čempionu kļuva vingrotājs Igors Vihrovs, bet dažus gadus vēlāk viņam pievienojās arī BMX sportists Māris Štrombergs.