"Ja korejietes sajūt spēli, viņas grūti apstādināt. Viņām bumba labi staigāja apkārt, netikām līdzi. Savukārt pašas uzbrukumā centāmies, bet bumba nekrita grozā. Varbūt pārliecība nebija pietiekami liela. Otrajā puslaikā, kad jau bija mīnus 16, sapratām, kā jāspēlē, taču bija mazliet par vēlu," teica Ieva Tāre.
Ieva Kubliņa ar precīziem trīspunktniekiem galotnē atdzīvināja cerību izglābties, tomēr līdz galam veiksmes pietrūka: "Pašā galotnē bija muļķīgas kļūdas. Arī man pašai – bumba izslīdēja no rokām. Uztraukums? Nē, īpaša stresa man nebija. Varbūt to var nosaukt par veiksmes trūkumu."
Latvijas komandas rezultatīvākā basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota atzina, ka korejietes uzvarējušas pelnīti, tomēr rezultāts varējis būt arī savādāks, ja spēle būtu par dažām minūtēm garāka. "Mums bija augumu pārsvars, taču to neizmantojām. Daudz aizmetām garām no groza apakšas, nemācējām nosegt pretinieču ārējo līniju. Viņas bija tik ātras, ka tika pie metieniem."
Anete arī piebilda, ka Pekinas turnīrā valstsvienība nav spēlēujusi gluži tā, kā savos labākajos mačos. "It kā saņēmāmies, uzmundrinājām cita citu, bet laukumā kaut kas nesanāca. Nebijām tā komanda, ko visi no mums gaidīja. Šodien jūtos sarūgtināta. Tomēr kopumā esmu laimīga, ka piedalījos olimpiskajās spēlēs, un no Pekinas man paliks pozitīvas atmiņas. Tas bija mans sapnis, kas nu piepildījies. Bet uzvaras un zaudējumi – tas ir sports. Nekas jau nav beidzies, viss turpinās."
Uz jautājumu par līdzdalību Londonas olimpiskajās spēlēs 2012.gadā spēlētāju atbildes gan mazliet atšķīrās. Anete Jēkabsone-Žogotra: "Tas vēl tālu, bet protams, gribētos." Ieva Kubliņa: "Cerēsim, bet vispirms būs Eiropas čempionāts Rīgā.” Ieva Tāre: Dzīvosim – redzēsim."