Ceturtdaļfinālā Štrombergs pirmos divus braucienus veica pasaules čempiona stilā, no starta līdz finišam būdams līderis. Arī trešajā Māris uzreiz izrāvās vadībā, taču otrās taisnes vidū pēc neveiksmīga lēciena pazaudēja ritmu un finišēja tikai piektajā vietā. Tas gan neatņēma uzvaru grupā un tiesības pirmajam izvēlēties starta vietu arī pusfinālā.
"Lielākā problēma te ir pirmajā virāžā," Mārim kļūdas iemesls bija skaidrs. "Tajā nedrīkst iebraukt ne par augstu, ne par zemu - nevar īsti saprast. Trešajā braucienā laikam biju par zemu un ātrums nebija pietiekami liels. Lēcu kā parasti, bet neaizlidoju līdz galam. Paša kļūda."
Sajūta esot kā parastajos mačos, tikai vairāk žurnālistu apkārt. No rīta gan nācis miegs, tomēr sacensību stress to izgaiņājis. Pirmais numurs palīdzot, nevis traucējot: "Varu braukt brīvāk, ar pārliecību," teica Štrombergs.
Ar pirmās dienas veikumu apmierināts bija arī Artūrs Matisons, kurš savās grupā ierindojās otrajā vietā (pa braucieniem: 1., 3., 2.). "Ja reiz esmu ticis tālāk - tātad viss ir kārtībā. Tagad jāatpūšas un rīt jārullē tālāk."
Savainojuma dēļ ilgāku laiku nopietnās sacensībās nebraukušais Matisons iepriekš teica, ka pirmā diena objektīvi parādīšot pašreizējo kondīciju. Tagad uz tiešu jautājumu Artūrs atbildēja izvairīgi, tomēr varēja noprast, ka piedzīvotais iepriecinājis. "Pats sākums bija labs. Tiesa, ceturtdaļfināla otrajā un trešajā braucienā spēka jau bija mazāk. Kļuva karstāks, sakrājās nogurums. Tagad kārtīgi jāatpūšas, bet rīt ar svaigiem spēkiem un, jācer, veiksmes palīdzību - uz priekšu. Labi, ka ar Māri būsim dažādās pusfināla grupās. Vieglāk braukt, ja nav jādomā par to, kā blakus iet otram."
Matisonam par labu var nākt tas, ka ceturtdien sacensības beigsies agrāk, kad saule vēl nebūs pakāpusies tik augstu un braucienu būs mazāk.
Ivo Lakučs (7.vieta visos trijos braucienos) pieminēja veiksmes trūkumu un arī norādīja uz nepatīkamo pirmo virāžu. "Pirmajā braucienā tur visu zaudēju. Augša noasfaltēta grumbuļaina, priekšējais rats saslīdēja. Zināju, ka tur būs problēmas, bet neko nevarēju izdarīt. Nenokritu, taču zaudēju ātrumu. Otrajā braucienā pieļāvu taktisku kļūda, trešajā riskēju, tomēr taisnes beigās nedabūju elkoni sāncensim priekšā un nācās piebremzēt. Neko darīt..."
Uz jautājumu, vai agrā izstāšanās nepalīdzēs labāk veikt trenera pienākumus, Lakučs atteica, ka šai ziņā viss jau esot izdarīts iepriekš. "Kvalifikācijas braucienu rezultāti parādīja, ka ar sportisko formu esam trāpījuši. Ja čaļi nepieļaus kļūdas, vajadzētu būt labi. Man kā trenerim te vairs nav ko darīt."
29 gadus vecais divkārtējais olimpietis Lakučs atzina, ka šis viņam bijis pēdējais starts. "20 gadus esmu nobraucis - pietiek. Atpūtīšos, paskatīšos apkārt un darīšu ko citu."