Atpakaļ civilizācijā

Sestās dienas rītā sarunājām startēt nedaudz agrāk, un 9.30 devāmies ceļā pa Kettle Valley dzelzceļa taku. (KVR). Ceļš šodien pārsvarā veda no kalna lejup, un šķērsojām apmēram 10 tiltus, pa kuriem kādreiz kursēja vilciens. Skati bija iespaidīgi, ar vēsturisku pieskaņu. Ceļš lejup bija ļoti lēzens un tāpēc visu ceļu atradāmies samēra augstu virs jūras līmeņa, taču tas bija pozitīvi, jo varēju manīt skaistus skatus un iemūžināt tos fotokamerā.Apmēram distances vidus daļā apstājāmies uz garākā tilta, kas šķērso kādu kalnu gravu un tas bija 200 m garš un apmēram 25m augsts. Tur paguvām uzēst pusdienas, sēžot uz tilta malas, kājām brīvi karājoties pāri tai.KVR ir interesants ceļš, kā jau minēju, ar vēsturisku nozīmi, taču gana nogurdinošs, jo segums ir samērā mīksts un ceļš ir pārsvarā taisns. Laiks arī šodien bija karsts un saulains, kas ir daudz patīkamāk kā pelēka vai lietaina diena.Pēc 4 stundu braukšanas pavērās skats uz pilsētu Penticton, kura atdala divus lielus ezerus kalnu ielejā. Tas pavisam noteikti atgādināja Eiropas dienvidus – Franciju, Spāniju. Tāpat arī bijām priecīgi redzēt civilizāciju pēc 5 dienu pārtraukuma.Tūlīt pēc ierašanās devāmies pusdienot kādā no vietējām  ēstuvēm, un tas bija ļoti patīkami pēc pavadītā ceļa. Pilsētas centrā pie piekrastes varēja manīt veco Amerikas auto izstādi, izsoli un pasākumus. Tīri iespaidīgi tie vecie braucamie, kas, protams, bija uzspodrināti un ar savu raksturu.Šonakt piemetāmies kādā kempingā, kas ir 200m no pludmales, tāpēc nekavējoties devāmies turp un pabaudījām labu laiku, smiltis un atsvaidzinošu peldi.Nākamās 3 dienas līdz Vankūverai solās būt smagas un garākas kā iepriekš, tāpēc jātaupa spēki tām un vēl jānodrošinās ar pārtikas krājumiem un citiem labumiem.