Ātrākais kultūrists un astmas slimnieks

gada olimpiskajām spēlēm. Eiropas čempionātā Eindhovenā viņš sasniedza pasaules rekordu arī 50 metru peldējumā, tiesa, dažas dienas vēlāk viņam to atņēma austrālietis Īmons Salivans. «Domāju, ka simtnieku varu nopeldēt arī 47,40 sekundēs, un, iespējams, ka tas būs nepieciešams, lai kāptu uz goda pjedestālu Pekinā,» neticami strauji pasaules elitē iepeldējušais Bernārs jūt, ka šī vēl nav viņa spēju robeža.Tehnoloģija un fizioloģijaPeldēšanā ierasts, ka pasaules līmeņa talants atklājas jau pusaudžu vecumā (lai atceramies kaut vai Ianu Torpu vai Maiklu Felpsu). Par 24 gadus vecā Bernāra pēkšņo progresu pēdējo divu sezonu laikā ir dažādas versijas. Viena no tām saistīta ar ultramoderno Speedo LZR Racer peldēšanas kostīmu. «Jūtos kā raķete ūdenī» un «liekas, ka peldu no kalna lejā» — tie ir tikai daži no pasaules elites peldētāju iespaidiem par jauno izstrādājumu. Tikai pirms mēneša klajā laistais ietērps, kas tapis sadarbībā ar NASA(!) un tirdzniecībā parādīšoties tikai maijā (cena ap 350 latu), salīdzinājumā ar Speedo iepriekšējo modeli vēl par 5% samazinot berzi ūdenī un 100 m distanci ļaujot nopeldēt aptuveni par sekundi ātrāk. Jau pašlaik ekskluzīvā LZR Racer lietotāju sasniegto pasaules rekordu skaits iesniedzies otrajā desmitā, turklāt pagaidām vēl nav ievērota FINA prasība ražotājiem, lai šis kostīms būtu pieejams visiem peldētājiem.Tomēr ar XXI gadsimta tehnoloģijām vien Alēna Bernāra fenomenu neizskaidrosi. Arī viņa treneris Denī Ogēns uzskata, ka peldēšanas kostīms ir tikai viena un ne pati būtiskākā audzēkņa panākumu sastāvdaļa. Pirmkārt, Alēnam esot ideālas fiziskās un fizioloģiskās dotības, ieskaitot elpošanu, stabilu pulsu, milzīgu roku vēzienu (2,05 metri!) un regulāros svaru zāles apmeklējumos uzaudzētu kultūrista torsu, kas gan izskatās samērīgs 196 cm garumam. Otrkārt, psiholoģiskā noturība. Liela daļa līdzšinējo brīvā stila sprinta zvaigžņu (Popovs, Hogenbands, Manjīni) savus labākos rezultātus sasnieguši ne pašos svarīgākajos peldējumos, bet lielo sacensību finālos 100 metrus nevienam nebija izdevies nopeldēt ātrāk par 48,10. Savukārt Bernārs pasaules rekordu sasniedza Eiropas čempionāta finālā. Treškārt, treniņos panākta strauja izaugsme peldēšanas tehnikas ziņā. Bernārs ļoti cītīgi piestrādājis pie starta un uzlabojis izturības īpašības distances otrajā pusē.Labie «vitamīni»Pasaules čempions 100 m distancē itālis Filipo Manjīni Eindhovenā sarūgtinājuma brīdī daudznozīmīgi izmeta, ka Alēnam laikam izdevies atrast īpaši labus vitamīnus. Zināma taisnība viņam varētu būt. Nākamajā dienā pēc Eiropas čempionāta īpaši sasauktā preses konferencē Bernārs, Ogēns un Francijas peldēšanas izlases ārsts Žans Pjērs Serveti atklāja, ka pasaules rekordists ir astmatiķis un pēdējos divus gadus ar īpašu atļauju lieto dopinga preparātu sarakstos iekļauto medikamentu ventolinu.Serveti īpaši norādīja, ka slimības saasinājumus veicinot ilgstoša uzturēšanās siltā un mitrā vidē un medikamenta lietošana Bernāram nedodot nekādas priekšrocības, salīdzinot ar citiem sportistiem. Turklāt jebkādu peldētāja saistību ar dopingu noliedzot arī daudzkārtējās pārbaudes — neskaitot sacensībās veiktās analīzes, pērn treniņu procesā Bernārs esot testēts piecas reizes. Interesants šķiet vēl viens daktera atklājums — izrādās, ka ar astmu sirgstot gandrīz piektā daļa Francijas izlases peldētāju…Vārgulis AlēnsNopietni ar peldēšanu Bernārs sācis nodarboties pirms desmit gadiem. Tolaik kalsnais jauneklis bijis vārgākais treniņgrupā un apzinājies, ka sportā diez vai kādreiz gāzīs kalnus. «Mani iedvesmoja treneris. Viņš juta, ka es varu sasniegt vairāk, nekā pats domāju, un prata šo pārliecību iedvest arī man,» skaidro Alēns. Progress gan ne tuvu nebija straujš. Gan savainojumu un slimību dēļ, gan arī tāpēc, ka pats peldētājs ilgi nevarēja izšķirties, kurš stils — brīvais vai uz muguras — viņam ir piemērotāks. Arī šeit izšķirošo lomu nospēlēja treneris Denī Ogēns, pierunādams audzēkni galveno uzmanību pievērst kraulam.2005.gadā Bernārs pirmo reizi sasniedza lielmeistara normu — 100 metrus nopeldēja ātrāk par 50 sekundēm. Par izšķirošo lūzumu viņa karjerā esot kļuvis 2006.gada Eiropas čempionāts, kad Bernārs izcīnīja pirmo medaļu individuālajā distancē (bronza 100 metros). Pagājušā gada decembrī Alēns triumfēja simtniekā Eiropas čempionātā 25 metru baseinā un trīs mēnešus vēlāk ierakstīja savu vārdu prestižākās distances pasaules rekordistu sarakstā.Fenomenālā Bernāra rezultātu izaugsme olimpiskajā sezonā liek gaidīt no viņa jaunus varoņdarbus Pekinā. Tiesa, Alēnu vēl nemaz nevar saukt par olimpieti. Aprīļa beigās paredzētas Francijas olimpiskās atlases sacensības, kurās ceļazīmi uz Pekinu pasaules rekordistam vēl vajadzēs nopelnīt. Formalitāte? Nebūt ne. Pajautājiet Ianam Torpam, kurš Austrālijas kvalifikācijā pirms Atēnu olimpiskajām spēlēm 400 metru brīvā stila distancē tika diskvalificēts un čempiona titulu aizstāvēt nemaz nevarēja.