Biatlonisti rezumē sezonu

Jāizstrādā divu gadu plāns Vankūveras olimpiskajām spēlēm. Ar eksperimentiem nedrīkst aizrauties, bet šaušana ir jāuzlabo. Ar treneri analizēsim — abiem ir dienasgrāmatas ar rezultātiem. Motivācija turpināt ir.»Māris Čakars, dāmu treneris: «Gūta vērtīga pieredze. Profesionāli ieguva gan meitenes, gan es kā treneris. Pozitīvi, ka Žanna Juškāne kvalificējas Pasaules kausa sacensībām, Gerda Krūmiņa pirmo reizi finišēja punktos, Līga Glāzere labi veica stafetes posmus, Madara Līduma izcīnīja augstāko vietu un nostabilizējās piecdesmitniekā. Negatīvi jāvērtē šaušana. Dāmām nākotnē jāpārvar arī psiholoģiskas barjeras. Izlases labā izdarīju, cik varēju. Risināt šaušanas un slēpju speciālista problēmas ir Biatlona federācijas pienākums.»Ilmārs Bricis: «Sezona līdz pasaules čempionātam bija katastrofa. Bedri pēc Jaungada padziļināja rokas savainojums. Nebija ātruma un precizitātes. Pēc pasaules čempionāta rezultāti nebija slikti. Šaušana šosezon nebija nekāda labā, ar slēpju slīdamību esmu apmierināts — baigi slikti neslīdēja ne reizi. Sezonas otrajā pusē fiziski jutos labi. Nevar teikt, ka no komandas biedriem kāds būtu man briesmīgi pietuvojies. Progresējis ir Kaspars Dumbris, taču arī viņa attīstību gribētos redzēt vēl straujāku.»Vitālijs Urbanovičs, vīru treneris: «Sezonu vērtēju apmierinoši, Bricim tās otro pusi — kā labu. Ja precīzāk šautu, un pats būtu tuvu labākajiem gadiem, pa sešnieku vien dzīvotu. Mazliet pārķērām ar darba apjomiem. Rezultātos tas īpaši atsaucās pirmajos Pasaules kausa posmos. Traucēja slimošana. Bērziņš un Piksons ne reizi nestartēja optimālajā formā. Jaunā stulbā sistēma liedza brīvi variēt ar sportistiem. Dumbrim startu bija par daudz. Bricim neviens nav pietuvojies, taču padarītais neizgaisīs. Rezultāti jebkurā momentā var sprāgt ārā. Īstais vecums puišiem ir pienācis.»