Šī skaistā drāma starptautiskās kategorijas tiesnesim boksā Anatolijam Zaicevam palikusi prātā no jaunības gadiem, bet nule liktenis viņu aplaimojis ar vēl kādu īpašu notikumu. Zaicevs ir pirmais Latvijas boksa tiesnesis, kurš izcīnījis iespēju tiesāt olimpiskajā ringā. Pašiem bokseriem ar olimpiskajām ceļazīmēm neveicās: lai arī Eiropas zonas kvalifikācijas turnīros piedalījās vairāki, konkurenci savā svara kategorijā viņi neizturēja.
Sestais labākais
Zaicevam izšķirošā tiesāšana par tiesneša vietu olimpiskajās spēlēs notika pērn Pasaules čempionātā boksā Čikāgā. "Mani uz turieni braukt izvirzīja mūsu boksa federācija," stāsta Zaicevs. Tātad labākais? Jaušams, ka notikušais Latvijas tiesnesi no sirds gandarī, tomēr degunu gaisā tāpēc nav sacēlis. "Mums ir vēl virkne spējīgu tiesnešu. Tā sagadījās, ka tiku es," viņš pasmaida.
Tiesāšana Čikāgā bija īpaša, jo par braukšanu uz olimpiādi sacentās 77 tiesneši no visas pasaules. Savukārt izcīnīt ceļazīmi uz Pekinu varēja tikai desmit. Vēl 24 tika atlasīti citos mačos. Ja parasti tiesnešu pārvietošanās sacensību laikā ir ierobežota, tad šī pasaules čempionāta laikā tā bija samazināta līdz minimumam. Zaicevs smejas, pat uz tualeti laida ne vairāk kā divus, un arī tur tāpat kā visās pārējās telpās stāvēja apsardze. Lai tiesnesi neviens neietekmētu un pats tiesnesis nemeklētu iespējas kādu ietekmēt.
Zaicevs tika novērtēts kā sestais labākais tiesnesis. No vienas puses, iespēja braukt uz olimpiādi jau bija rokā, bet, no otras, — uz izvirzītajiem joprojām skatījās vēl mačos Itālijā, Dienvidamerikā, Atēnās. 19.maijā viņš dosies uz Pekinu, lai piedalītos īpašā tiesnešu seminārā, pēc tam būs tiesāšana Prezidenta kausā Taivānā, bet tad jau gatavošanās nozīmīgajam notikumam.
"Tiesnesim ir svarīgi nemitīgi uzturēt sevī profesionalitāti, citādi zūd nepieciešamais asums," stāsta Zaicevs un rāda savu saspringto šīs sezonas grafiku. Vēl nepieciešams godīgums un neuzpērkamība.
Sievietēm nav domāts
Zaicevs ir ventspilnieks. Skolas laikā izmēģinājis vai visus iespējamos sporta veidus, boksam pievērsās 13 gadu vecumā. "Kad pirmo reizi kārtīgi dabūju pa degunu, nolēmu neiet. Pēc tam tomēr atsāku un paliku boksā pavisam." Bokseris stāsta, ka daudziem bokss saistās ar tādiem stereotipiem kā — savstarpēja sišanās, tas ir sāpīgi.
"Nē, tas nav sāpīgi. Tas ir skaists, klasisks sporta veids, kurā cilvēks sevi pilnveido." Zaicevs uzskata, ka bokss un sports vispār veicina godīgumu un taisnības izjūtu. Labs bokseris pirmais uz ielas nekad kauties nesāks, jo sadzīvē visbiežāk ir pat pārāk labsirdīgs.
Sportojot tiesnesis satika arī savu sievu, savulaik aktīvu vingrotāju Larisu, kura ir no Penzas puses. Viņu meita, kas ir vienīgais bērns, izvēlējusies mediķes profesiju. Par laimi. "Sieviešu boksu vērtēju noraidoši, godīgi! Es bieži tiesāju sieviešu spēles. Kad sieviete sit sievieti... pa seju... iedomājieties! Sieviete ir miers, ģimeniskums, dzīvība uz zemes, nevis lai ar kulakiem sistu citu sievieti!"
Sieva viņa nodarbi atbalstot, bet nemiers mājās izceļas, kad braukāšanai uz tiesāšanas vietām visā pasaulē viņš grib izmantot arī daļu ģimenes vajadzībām noliktā budžeta. "Tiesneši nepelna pārāk daudz," viņš atzīst. Turklāt savu kaisli uz boksu Zaicevs nav turējis pa gabalu no ģimenes arī citā aspektā. Uz sarunu viņš paņēmis līdzi mazdēlu Iļju, kuram "mazliet piepalīdzēja" pievērsties boksam. Pēc pirmā iespaida pusaudzis šim sporta veidam ir drīzāk neatbilstošs — kautrīgu smaidu un kustībām, ārēji izskatās pārāk maigs boksam. Sarunas laikā viņš klausās austiņās līdzpaņemto mūziku. Tā gan ir asa.
Vai nav žēl mazdēla sasistās sejas pēc spēles un, visticamāk, tomēr salauztā deguna? "Nē, nu, protams, žēl, bet, iespējams, no viņa arī liels sportists nemaz nesanāks. Taču kā vīrietis viņš būs ieguvis spēju sevi un citus aizstāvēt. Būs stiprs gribasspēks," aizdomājas vectēvs.
No strīdiem izvairās
Žēl, ka neviens no Latvijas bokseriem uz Pekinas olimpiādi nebrauks, bet uz nākamo — noteikti, domā tiesnesis. Ar boksu nodarbojas ap 1000 jauniešu, sporta klubu — vairāk nekā 30, viņš uzskaita. Arī starptautiskas klases tiesneši ir vismaz astoņi, un arī Latvijas Boksa federācija — tāds draudzīgs kolektīvs, "popularizē boksu, cik vien var".
Tiesa, federācijai šis gads aizsākās gana asi un par draudzīgu kolektīvu bokserus grūti nosaukt, jo tie sadalījušies divās, šķiet, nesamierināmās nometnēs: federācija pret Amatieru boksa asociāciju. Asociācijas pārstāvji gada sākumā asi kritizēja federāciju par to, ka tā atsevišķus asociācijas biedrus negodīgi izstumj no iespējas piedalīties olimpiskajos kvalifikācijas turnīros un ar savu bezdarbību gremdē sporta veidu.
Tādējādi arī asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Simsons uz jautājumu, kā vērtē, ka Zaicevs kā tiesnesis ir ticis uz olimpiādi, saka: "Mums ir labāki." No vienas puses, ir gods, ka boksā Latviju pārstāvēs vismaz tiesnesis, bet, no otras, — federācija apzināti ignorēja asociācijas tiesnesi Pāvelu Maksimovu. "Viņš ir labākais tiesnesis ne tikai Latvijā. Viņu par labāko atzina arī pasaules čempionātā jauniešiem," saka Simsons.
Zaiceva tiesneša stāžs ir 18 gadu, un no šādām iekšējām peripetijām viņš labāk turas pa gabalu. Viņaprāt, cerības tikt reiz uz olimpiskajām spēlēm pašreiz ir vismaz pieciem bokseriem neatkarīgi no tā, vai viņi pārstāv federāciju vai asociāciju. Viss atkarīgs no gribasspēka "nevārīties vien savā sulā".