Ceru, ka kviešu lauks jau nokults, ka raža laba un sestdienas pēcpusdienā ar labi padarīta darba sajūtu varēji sēsties pie zilā ekrāna un vērties seksīgāko spēli pasaulē – pludmales volejbolu.
Šoreiz jau it kā vairāk sievai to vajadzēja darīt, jo smiltis raka vīrieša cilvēki. Toties tagad Tev ir iemesls, sākt gatavot iesalu, jo mūsējie ieraka Dievidjūras smiltīs pašus pasaules čempionus. Tieši tāpēc Ceļojošais vimpelis, ko savulaik lielais futbola draugs Jānis Dimants pasniedza ražīgākajiem kombainierim, par olimpisko spēļu pirmās diennas iekūlumu bez ierunām pienākas bīčistiem Mārtiņam Pļaviņam ar Aleksandru Samoilovu. Ko tik te nerunāja un nerakstīja par šiem jaunekļiem, kas vēl pavisam nesen kļuva par pasaules junioru čempioniem! Savā starpā nerunājot, Pļaviņš veco Samoilovu (arī treneri) sūtot art neskartās zemes Kazahstānā utt. Nu vispār ejot kā meksikāņu seriālos vai Rīgas Kolonnas bosu aprakstītajā un neaprakstītajā privātajā dzīvē. Pats paliek fakts, bet olimpiskajā ciematā Mārtiņš dzīvo vienā, bet Aleksandrs - citā stāvā. Bet uzreiz var jautāt - kāpēc gan arī šeit viņiem būt jāmīt vienā istabiņā un jāskatās vienam otra dzidrajās acīs? Sezonas laikā viņi jau tā pārāk ilgi mēdz būt kopā. Tur jau Sāra Rabinovičam var apnikt, kur nu vēl divi džeki spēka gados. Pāris viņi nav noteikti un par prieku ne tikai Pujātam un Dimiteriem praidā neiet. Zinot abu tēvus, kaut ko tādu arī būtu grūti iedomāties. Juris Pļaviņš ir teju vai etalons skarbā mežabrāļa lomai. Savukārt jau pietiek dzirdēt Genādija Samoilova balsi, lai saprastu, ka joku nevar būt. Da viņam pat Samsons Izjumovs varētu notis pienest!
Un redz kas sanāca – abi ņēma un amerikāņus, starp kuriem viens bija gandrīz kā skābbarības tornis Vestienas sovhozā (2,06 m!), noslaucīja kā sešdesmit kura tur gada pūtiens pus Kalteni. Viena Absolut vodka Preiļu Maxima paluktos vēl nenozīmē, ka krutku še neviens vairs nedzer, tāpat kā pirmā uzvara vēl negarantē latvjiem vietu nākamajā kārtā. Taču dūša ir uztaisīta ne tikai pašiem, bet arī visai latviešu tautai. “Kārts ir nogūlusies” labāk par Princeses Lasmani, tāpēc ir jāizmanto brīdis un jāvāc raža ne tikai Lauterē. Arī Chaoyang parkā, kur acis priecē ne vien brazīlietes un Sakartvelas brazīlietes ar savām formām, bet arī Latvijas džeki ar vareno spēlētprieku.
Sjei*, puiši, par pirmo dienu un vimpelis! Cerams, ka tas spēlētprieks vēl augs augumā un ne tikai Tev Lauterē būs pamats raut spundi vaļā! Bet vimpeļus šimpus Lielā mūra prot drukāt vēl labāk kā savulaik tipogrāfija Zvaigzne (?) Mazo zemi. To noteikti pietiku līdz pat finālam. Tātad, Jāni, lai labi briest iesals!
P.S.
Šo uzvaru klātienē neredzēja neviens no Latvijas oficiālās delegācijas.
Iemesls gana pamatots – basketbolistes gandrīz tajā pašā laikā ērpējās
ar nedaudz amerikanizēto Krieviju. Būsim māņticīgi un arī nākamajās
spēļu dienās atradīsim kādu iemeslu… Ķīnieši arī mūsējos varen jauki
atbalstīja.