Pavasarī Meksikā peldēju pa 2:14 un skrēju pa 11 minūtēm. Sapratu, ka jāsaved kārtībā veselība, kaut īstas diagnozes nemaz nav. Tikai tad ir vērts domāt par Pekinu. Gaļu joprojām ēdu vienreiz nedēļā un pārsvarā pārtieku no auzu putras. Tomēr kvalificējos spēlēm. Viss gads un šī diena Pekinā man bija kā zebra. Te melna, te balta. Galarezultātā par vienpadsmito vietu pat esmu priecīgs. Starp 36 večiem spēju iekļūt pirmajā trešdaļā.”
Čerkovskis uzskata, ka trijās disciplīnās — šaušanā, jāšanā un skriešanā — sasniedzis labus rezultātus. “Šaušanā šogad retu reizi bija vairāk par 180, pēdējos mačos tikai 174, bet te — 184. Jā, pēdējo šāvienu norāvu — tikai 7. Jau vairākās sacensībās man tas rada problēmas. Atēnās šāvu sliktāk, bet ieņēmu labāku vietu. Tas nozīmē, ka līmenis aug. Par paukošanu man pat nav izskaidrojuma. It kā visu darīju, cīnījos, bet kaut kā pietrūka. Varbūt veiksmes. Ar peldēšanu arī neesmu apmierināts, jo cerēju uz 2:08. Jāšanā man tika ielozēts tas pats zirgs (Gege), kas spānim Lopesam pirmajā grupā. Viņš trīs reizes atteicās lēkt pāri šķērslim un šajā gadījumā ir tiesības pieprasīt citu zirgu. Mūsu federācijas viceprezidents Andris Felmanis izvilka laimīgo lozi, tikai pamaz laika bija, lai zirgu iepazītu. Skriešanā izdarīju, ko varēju — apdzinu divus, ko varēju un nevienu garām nepalaidu. Tagad jāsaved kārtībā veselība, un tad varēs sākt domāt par Londonu.”