Izskanēja tikai aprautas frāzes, ka ar tādu spēli uzvara nebija pelnīta." Latvijas izlases zaudējumi pirmajā un otrajā spēlē ar kopējo vārtu starpību 0:11 vairoja slovēņu cerības atspēlēties par iegūto 1:5 sarūgtinājumu 2006.gadā Rīgā. Sevi apliecināt alkstošs vārtsargs Krištans, NHL laukumos uzrietoša zvaigzne Kopitars un divas maiņas A grupas līmenī — priekšnoteikumi nebija tik slikti. Tomēr izrādījās, ka smagos treniņos rūdīts organisms un rūpīgi izstrādāts spēles plāns ir vērtīgāki argumenti. Latvijas izlasē divpadsmit gados A grupā nomainījušies pieci treneri, taču nemainīga palikusi kāda būtiska iezīme — pasaules čempionāts visiem treneriem bijis notikums, kuram nesavtīgi pakārtots viena mēneša sagatavošanās periods. Beresņevs kā pionieris ielika pamatus attieksmei pret pasaules čempionātu, Vasiļjevam bija A, B un C sastāvi, Lindstrēms pēc treniņiem meklēja neordinārus relaksācijas veidus ar pedikīru un masāžām, Vorobjovs uz ledus izvilka smago automašīnu riepas, un arī Znaroks ar palīgiem un padomdevējiem meklēja veidus, kā komandu labāk sagatavot galvenajam eksāmenam. Piemēram, pauzēs starp aktīvām slodzēm spēlētāji uz ledus gulēja, kas pirms gadiem desmit izraisītu smīkņāšanu. Kamēr saglabāsies tik nopietna attieksme pret pavasara hokeja sesiju, nav pamata pesimistiskajām runām par drīzu izkrišanu no augstākās grupas.
Darbs nodrošina eliti
Mediju zonā Slovēnijas hokeja izlases spožākās zvaigznes Anže Kopitara brālis Gašpers un mamma Mateja stāvēja tik drūmu sejas izteiksmi, it kā Losandželosas Kings uzbrukuma līderis nebūtu izpildījis pret valsti un ģimeni doto svētāko solījumu. Slovēņu kolēģis Marko Miklavičs, jautāts, kā spēlētāji pamatojuši zaudējumu Latvijai, atbildes vietā taisnojās: "Viņi ir tik satriekti, ka vēl nav gatavi runāt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.