Plānots, ka Baltijas daudzdienu velobrauciens pēc 24 gadu pārtraukuma notiks no 17. līdz 21.augustam. Starts tam tiks dots Viļņā ar prologu, bet finišs ar ceturto posmu notiks Tallinā. Latvijā notiks viens posms, kad riteņbraucēji 19.augustā startēs Bauskā vai Jelgavā, bet finišēs Siguldas kalnā, sacīja viens no sacensību organizatoriem Igo Japiņš, piebilstot, ka ideja par velobrauciena atjaunošanu bijusi sen.
Pirms vienošanās parakstīšanas Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents Rorbaks izteica cerību, ka Baltijas daudzdienu velobrauciens kļūs par lielāko riteņbraukšanas pasākumu Baltijas valstīs un sacīkstes notiks ne tikai nākamgad, bet arī nākamajos gados.
"Simboliski, ka augusta beigās pirms vairāk nekā 20 gadiem visu triju Baltijas valstu iedzīvotāji, cīnoties par savu neatkarību, sadevās rokās un izveidoja Baltijas ceļu. Mēs gribam savu Baltijas ceļu veidot riteņbraukšanā," piebilda Rorbaks.
Viņa kolēģis no Igaunijas Jāns Tots pastāstīja, ka riteņbraukšana Igaunijā ir ļoti populāra, jo ar to regulāri nodarbojas apmēram 100 000 iedzīvotāju, pārspējot pat Igaunijā populāro slēpošanu. "Arī mūsu valsts pašreizējais premjers un arī bijušais premjers ir aktīvi riteņbraucēji. Priecājos, ka mums izdevies vienoties par sacensību atjaunošanu," piebilda Tots.
Savukārt Lietuvas Riteņbraukšanas federācijas vadītājs Bakutis norādīja, ka šādas sacensības Lietuvas riteņbraukšanai būtu ļoti svarīgas. "Visās trijās valstīs ir bijuši un ir daudz augstas klases riteņbraucēju, taču kopīgas sacensības viņiem tikpat kā nav notikušas. Turklāt Latvijas riteņbraucēji Baltijas velobraucienā ir uzvarējuši astoņas reizes, Igaunijas un Lietuvas sportisti pa sešām reizēm, tāpēc mums ir kur tiekties," jokojot atzina Bakutis.
Visi trīs prezidenti uzskata, ka sacensības būs laba līmeņa un labi noorganizētas, jo šim mērķim ir deleģēti federāciju labākie darbinieki. No Latvijas puses velobraucienu organizēs Igo Japiņa sacensību aģentūra, kurai ir liela pieredze riteņbraukšanas sacīkšu rīkošanā.
Vienošanās parakstīšanā piedalījās arī kādreizējie Baltijas velobrauciena uzvarētāji, pirmo sacensību veiksminieku Hariju Japiņu ieskaitot, kā arī trīskārtējo šo sacensību uzvarētāju Antu Varavasu no Igaunijas. Viņi, gremdējoties atmiņās, sacīja, ka savulaik šīm sacensībām bijusi milzu piekrišana un ceļa malās sportistus sveikuši daudz līdzjutēju.
"Toreiz līdzjutēju interese bija tik liela, kā tagad varam vērot "Tour de France" laikā. Ja būs laba reklāma, arī tagad var sanākt interesantas sacensības. Lai gan mūsu valstīs nav lielu kalnu, garlaicīgi vienalga nebūs, jo pie mums vasarā parasti ir spēcīgi vēji, kuri neļaus uzvarēt nejaušam dalībniekam, bet spēcīgākajam," uzskata Varavass.
Velobrauciena maršruts būs no Viļņas uz Panevēžu, kas ir Lietuvas riteņbraukšanas centrs, tad uz Šauļiem, Rīgu, Siguldu, Viljandi un Tallinu.
Organizatori cer, ka nākotnē sacensībām varētu piesaistīt arī Zviedrijas, Somijas, Krievijas un Baltkrievijas sportistus.
Pirmo reizi velobrauciens starp kādreizējām padomju republikām Latviju un Lietuvu norisinājās 1955.gadā. 1959.gadā ģeogrāfija paplašinājās, iekļaujot arī Igauniju. Velobraucienam katru gadu, izņemot pirmos četrus pastāvēšanas gadus, tika mainīts maršruts, un 1976.gadā trim Baltijas republikām tika pievienota arī Baltkrievija. Garākais maršruts bija pēdējā velobraucienā 1987.gadā - tā kopgarums bija 1500 kilometru, savukārt īsākais - 1975.gadā ar garumu 808 kilometri.