“Mērķis bija tikt līdz finišam. Tas izdevās. Arī pēdējais neesmu. Izdevās visai labi turēties kopā ar profiem, tikai priekšpēdējā aplī, kad tikām panākti, favorīti ieslēdza tādu ātrumu, ka elpa ciet aizgāja. Uz beigām jau atkal bija labāk. 245 kilometri tomēr ir citas sagatvotības distance. Parasti jau braucam kādus 180, bet šeit garumu uzreiz juta. Klusībā jau cerēju, ka atrāvienā noturēsimies līdz pēdējam aplim, taču grupiņā neviens vairs īsti strādāt negribēja. Vairumam vairs nebija spēka, bet no lielajām valstīm pie mums nebija favorītu.
Tomēr par šo dienu ir prieks. Arī par to, ka izdevās parunāt arī ar tādām zvaigznēm kā Foigts, ka uz brīdi astē pasēdēja Sastre. Man, tādam jauniņajam, arī tas jau ir notikums. Tagd dažas dienas līdz 14.augustam varēšu pabaudīt spēles. Ceru, ka šovakar tikšu uz basketbolu. Sveicinu visus, pateicoties kuriem, varēju braukt olimpiskajā trasē. Pēc četriem gadiem man jau būs citi mērķi.”