Krūtkrāmelis: esam tālu no elites

Vai Raģe pašlaik ir vienīgā daiļslidotāja, kura cienīga startēt Eiropas čempionātā?Jā, un Eiropas čempionātam viņa tika atlasītas faktiski bez konkurences. Daiļslidošana ir dārgs sporta veids. Jaunās meitenes slido, bet, sasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu, viņas nokļūst rūgtas izvēles priekšā — darbs vai slidošana. Tā kā ar slidošanu vien neizdzīvosi, sportistes parasti izvēlas pirmo variantu. Puišu mums vispār nav.Ja būtu sasniegumi, vai atrastos arī labvēļi?Tur veidojas apburtais loks. Lai izcīnītu augstas vietas, ir jāiegulda prāvi līdzekļi, bet asociācijai lielas naudas nav. Uz valsts atbalstu varam cerēt tikai tādā gadījumā, ja Eiropā būtu vietas pirmajā sešniekā. Pagaidām par tādiem sasniegumiem varam tikai sapņot. Mūsu sportistēm ir pat nereāli iekļūt labāko desmitniekā. Laikam jau viņas to apzinās, tāpēc uz katru nākamo čempionātu brauc cita slidotāja. Novērtē patieso līmeni vai arī apmierina savas ambīcijas, un slidošanai tiek pielikts punkts. Tā gan nav tikai mūsu problēma. Visā pasaulē daiļslidošana pārvēršas par bērnu sportu. Tikai dažām Eiropas čempionāta dalībniecēm ir pāri divdesmit.Kur ir izeja?Vasarā paredzētajā Starptautiskās Slidošanas asociācijas kongresā it kā vēlas paaugstināt vecuma cenzu. Ja pēc pašreizējās kārtības var startēt no 15 gadu vecuma, tad nākotnē varētu būt 16, 17 vai pat 18 gadu minimālā robeža.Vai ir cerības 2008.gada olimpiskajās spēlēs Vankūverā ieraudzīt Latvijas daiļslidotāju?Minimālas. Atlases kritēriji ir augsti. Es domāju, ka faktiski izredžu nav.Vai Latvijā ir pietiekami augstas kvalifikācijas treneri?Manuprāt, speciālistu netrūkst. Galvenā problēma ir šā sporta veida dārdzībā. Mēneša izmaksas jaunajiem sportistiem ir no 200 līdz 300 latiem.Vai atbalstāt jauno slidotāju došanos trenēties uz Sanktpēterburgu vai Ameriku?Parasti jau šajās valstīs viņi arī paliek vai beidz trenēties. Es nedomāju, ka noteikti ir jābrauc projām. Treniņu apstākļus mēs varam nodrošināt arī Latvijā. Lai tikai būtu nauda!