Kuzmins, kurš ceturtdien parakstīja sadarbības līgumu ar investīciju kompāniju "Maximus Capital", žurnālistiem sacīja, ka šis viņam būs jau desmitais olimpiskais cikls, jo tāds bija arī pirms 1984.gada olimpiskajām spēlēm Losandželosā, kurā PSRS sportisti politiska boikota dēļ tomēr nestartēja. "Tās olimpiskās spēles ne tikai man, bet daudziem atņēma. Labi, es būdams ilgdzīvotājs sportā, varēju startēt arī pēc tam, bet daudziem tā bija vienīgā iespēja," pastāstīja Kuzmins.
Iegūstot tiesības startēt Londonā, kas būtu viņa devītās olimpiskās spēles, Kuzmins atkārtotu rekordu, jo līdz šim deviņās spēlēs piedalījušies tikai Austrijas burātājs Huberts Raudašls, kurš olimpiskajās spēlēs startēja no 1964. līdz 1996.gadam, kā arī Kanādas jātnieks Īens Millars, kuram devītās olimpiskās spēles bija pirms diviem gadiem Pekinā, liecina Olimpisko vēsturnieku biedrības informācija.
"Es neesmu sekojis, vai, startējot Londonā, sasniegšu kādu rekordu, un tas nav arī mans mērķis. Lielajā sportā esmu kopš 1965.gada un jūtos pietiekami labi, lai, plānveidīgi gatavojoties, šogad un nākamgad cīnītos par olimpisko ceļazīmi," norādīja šāvējs.
Kuzmins klāstīja, ka cīņa būs grūta, lai tiktu pie olimpiskās ceļazīmes, taču viņš tai būs gatavs. Olimpiskās ceļazīmes izcīnīs Pasaules kausa posmos un Eiropas un pasaules čempionātos. "Pie ceļazīmes tiks katra no astoņiem Pasaules kausa posmiem uzvarētāji, kā arī pirmo divu vietu ieguvēji Eiropas un pasaules čempionātos. Atlase būs smaga, jo manā disciplīnā olimpiskajās spēlēs startēs tikai 18 līdz 20 dalībnieki. Jau 2008.gadā uz Pekinas olimpiskajām spēlēm vairāki spēcīgi šāvēji netika," paskaidroja astoņu olimpisko spēļu dalībnieks, kurš startē ātršaušanā ar pistoli 25 metru distancē.
2010.gadā notiks četri Pasaules kausa posmi, no kuriem divos - maijā ASV un jūnijā Serbijā - startēs arī Kuzmins. Vēl viņam paredzēts starts pasaules čempionātā, kas jūlija beigās un augusta sākumā risināsies Vācijā. Iespējams, veterāns startēs arī dažās zemāka līmeņa sacensībās, taču tās izvēlēsies pēc iespējām un nepieciešamības.
Uz 2008.gada olimpiskajām spēlēm Pekinā Kuzmins tika īpašā ielūguma dēļ, pēc tam sacensībās ieņemot 13.vietu. Labākais starts olimpiskajās spēlēs Kuzminam bija 1988.gadā Seulā, kad vēl PSRS sastāvā viņš kļuva par čempionu. Četrus gadus vēlāk jau ar Latvijas karogu Kuzmins izcīnīja sudraba godalgu.
Šāvējs atzina, ka iepriekšējos sasniegumus sportā viņš guvis tikai smaga darba un milzīgas vēlmes dēļ. Lai gan karjerā bijuši gan kritieni, gan kāpumi, viņš neatlaidīgi turpinājis trenēties. "Uz savu pirmo olimpisko medaļu gāju 20 gadu. Katru dienu trenējos pa četrām piecām stundām, nerēķinot atpūtu starp šāvienu sērijām. Tagad treniņu grafiks ir lēnāks, taču man joprojām pietiek ar diviem mēnešiem, lai sasniegtu labu kondīciju," sprieda Kuzmins.