Salīdzinot ar fināla ceturto spēli, Raimonds Vilde bija izdarījis divas izmaiņas sastāvā. Diagonālo uzbrucēju spēlēja brazīlietis Edu, bet libero — Zaļkalns, jo Pļaviņš uz Kuldīgu neatbrauca. Pirmais sets bija kā staigāšana uz naža asmens, taču beigās mazāk kļūdījās kuldīdznieki.
Otrajā setā kļuva pilnīgi skaidrs, ka fināla izšķirošās spēles nozīme dara savu. Seta otrajā pusē komandas punktus pārsvarā guva uz pretinieku kļūdu rēķina. Šādā nervozā situācijā mazliet mazāk brāķa pieļāva Lāse. Tobrīd šķita, ka Edu attaisno uzticību — gan servēs, gan uzbrukumā viņš bija produktīvs.
Pārpildītā Kuldīgas halle atmosfēru spēlē bija uzkarsējusi līdz baltkvēlei. Trešais bija ļoti svarīgs sets psiholoģiskā ziņā, jo pēc nokdauna sākumā (1:5) Lāse spēja atgūties un beigās uzvarēt. Varbūt palīdzēja arī spēlētāju maiņas, jo pašā galotnē spēlē labi iesaistījās Armands Celitāns un Māris Vensbergs.
Kā izrādījās, sezonas pēdējā setā izšķirošā bija uzvarētāju psiholoģija. Lāsei šis bija jau kārtējais Latvijas čempionāta fināls, kuldīdzniekiem — tikai pirmais. Kad rezultāts bija 9:5 kuldīdznieku labā, Raimonds Vilde atrada kārtējo glābšanas salmiņu — brazīlieti Edu nomainīja Romāns Saušs, un simboliski, ka tieši viņš ar rezultatīvu sitienu pielika punktu šai spēlei. Tomēr neapšaubāmi, ka uzslavu pelnījuši arī kuldīdznieki, kuri bija galvenie vaininieki šādam dramatiskam finālam.