Latvijas šķēpa metēji bez medaļām, zelts Torkildsenam

pāri 80 abiem... tas tak ir labi. citreiz ar to pietiktu medaļām

Onslavam taisnība par komunikāciju: visa pasaule pamanīja, cik vīrišķigi šī vārda labākajā nozīmē pēc daudz lielākas neveiksmes uz visu klātesošo žurnālistu visiem jautājumiem atbildēja Jeļena Isinbajeva: mūsējie varētu nežagoties pēc tāda psiholoģiskā spiediena, kādu var sarīkot Krievijas agresīvie fani un sporta načaļņieki! Vairāki mūsējie pēc neveiksmēm rīkojas nevīrišķīgi -- pat bābiski. Tā ir bijis gan ar Staņislavu Olijaru, gan ar Vadimu Vasiļevski. Miesta huļigānu bravūras stils sporta personības nekrāšņo. Vadimu vēl ir vērts test, -- tieši par attieksmi pret paveikto un nepaveikto: cerams, ka saņemsies, pasūtīs uz poda pieklājīgi visus, kas prasa rezultātus uz rītrīta brokastlaiku, saņemsies un aizies pie dakteriem uz radziņu operāciju un -- kļūs pieaudzis.

Laba fotogrāfija.

Ja nopietni Vaiļevskim kājās-----nepieciešama diezgan nepatīkama operācija,konkrētāk ,saucamie Radziņi. Tā ir Vasiļevska lielākā problēma. Kamēr viņš to neatrisinās būs grūti.

Kaut kā nemana tagad tos kas bļāva pēc kvalifikācijas par garantētu medaļu... jau tad bija skaidrs, ka medaļas nebūs... kamēr Vadims nesakārtos savas smadzenes, tikmēr labi panākumi būs kā cūkai aplesīni (reizēm gadās kad saimniekam par daudz). Nenoliedzami sportists viņš ir lielisks tieši fiziskā un trenētības ziņā, bet komunikācija viņam klibo kārtīgi un pamatā tā ir psiholoģija... Tas pierādījās gan Pekinā, gan arī tagad pēc kvalifikācijas un arī pēc fināla... (palasiet ko viņš saka). Nez kapēc Torkildsenam visas 4 miljonu valsts (mums ir tika 2milj.) spiediens ka jābūt nevis vienkārši medaļai bat tieši zeltam, palīdz, bet mūsējam traucē... izdariet secinājumus... Vārdi "vai tad jūs neredzējāt metienu paši" pēc kvalifikācijas, spilgti parāda ka mūsu Vadims slimo ar augstprātību (atkal atceramies Pekinu un nevēlēšanos runāt pēc neveiksmes) un sabiedrības spiediens pēc medaļas viņam ir milzīgs slogs, jo pats jūtas jau kā medaļu izcīnījis un tas loģiski uzliek neizturamu slogu... Sportisti mums ir labi, bet jāsāk domāt par viņu psiholoģisko noturību... kaut kas tomēr kārtībā nav... Kovals arī pēc kvalifikācijas sķiet pārņēmis negatīvos piemērus aizskrēja klusēdams... 'Tas pats Olijars... arī manuprāt pamatā psiholoģiskas problēmas neļāva sasniegt to ko viņš reāli var (ne konkrēi par šo čempionātu) ... Izcili sportisti ir gatavi runāt jebkurā brīdī un gatavi arī lieliskiem rezultātiem jebkurā brīdī, kad viņi uz to ir arī fiziski gatavi...

Bronzu jau nu vajadzēja, Koķei gan laikam prieks, nevajadzēs sportistus pasūtīt...

Prieks par Torkildsenu,joprojām līmenī!

problēmas ir galvā. Preses, fanu spiediens ir dabiska lieta. Ja trenējas pareizi, tad ar to nav problēmu.

Kaut kur lasīju /šķiet, ka NRA/, ka viņi abi savā starpā jau gadiem ilgi konfliktē. Tas, acīmredzot, dod papildus stresu. Ja abu attiecības būtu draudzīgas - varētu viens otru balstīt. Bet tagad...

kur tad ir tie 90 metri ? ko pirž pirms veel ziile nav rokaa ,...

Nu ir nu gan nepieredzēts brīnums: divkārtējs olimpiskais čempions pārspēj divus vicečempionus. Par problēmām lai spriež sportisti un treneri/-es.

Mums jau nav mentālo terneru kā citiem sportistiem, kas palīdz noskaņoties!

Ievelkam elpu attaisnošanos vilnim.

Bija stresains, bet pieredze taču ir pietiekama, lai mācētu savākt nervus , lai gan tie mūsu prognozētāji, kas jau iepriekš sadalījuši medaļas , sportistiem čakarē smadzenes. Kā bada dzegūzes!

Kāpēc austrālietis kapitāli traumēts ar 2 lēcieniem kļūst čempions,bet lieliskie !,Vasiļevskis un Kovals,streso ?