INTERESANTĀKIE PROCESI
No iesācējiem līdz olimpiskajam zeltam — kamanas, bobslejs, BMX
Latviešu sportotprieks grūti pakļaujas mērķtiecīgas sistēmas
izveidošanai un attīstībai. Toties jaunatklājēju fanātisms spējis dažos
gados aizvest līdz visaugstākajām virsotnēm. Par spīti naudas un
apstākļu trūkumam, apkārtējai skepsei utt.
Zelta šķēpi — septiņas olimpiskās medaļas
Metamais pīķis nav bijis
kuršu vai zemgaļu iecienītākais ierocis, taču kādas šai vieglatlētikas
disciplīnai nepieciešamās īpašības acīmredzot ieliktas latviešu gēnos.
1960.gads: Rīga — Eiropas basketbola galvaspilsēta!
Piecdesmit gados, kopš Eiropā notiek klubu turnīri, Rīga bijusi vienīgā
pilsēta, kurā vienlaikus glabājušies gan sieviešu, gan vīriešu
prestižākie kausi. Turklāt tie tika izcīnīti tikai pašu spēkiem.
Sports atdzīvina Latviju
Pēc visdrūmākā okupācijas posma piecdesmito gadu vidū sports sagādāja
jaunus elkus un sabiedrībai trūkstošās pozitīvās emocijas. Ne velti
Inese Jaunzeme, Mihails Tāls un basketbolisti, atgriežoties Rīgā, tika
sagaidīti tā, kā pēctečiem sapņos nav rādījies.
Hokeja trakums
Rīgas Dinamo renesanse septiņdesmitajos gados izraisīja tālejošas
sekas. Tolaik iesēto ražu ievāca Latvijas valstsvienība, bet spožākās
izpausmes bija NHL zvaigznes — Sandis Ozoliņš un Artūrs Irbe.
Baltijas avangardā
Latvieši uz kaimiņiem tradicionāli raudzījušies ar skaudību. Sporta
jomā tika piedzīvots patīkams izņēmums — 1988.gadā LOK atjaunotāji
pirmie nostājās uz neatkarīgas sporta sistēmas izveides takas.
LIELĀKĀS SACENSĪBAS
2006.gads: pasaules čempionāts hokejā Rīgā
Lai arī olimpiskajā gadā pasaules čempionāts nesapulcēja spožākās
zvaigznes, Rīga tika pie modernās Arēnas, kas galvaspilsētā reanimēja
basketbola dzīvi un pavēra jaunas iespējas visdažādāko koncertu
rīkotājiem.
1937.gads: Eiropas basketbols Rīgā
Pirmie Eiropas čempioni bija izauguši noteikumiem neatbilstoši šaurās
zālēs, bet, gaidot viesus no Eiropas, sporta vajadzībām tika iekārtots
Sporta nams, vismaz uz dažiem gadiem nodrošinot labus treniņapstākļus
basketbolistiem un ne tikai.
1962.gads: Rīgas kausi vieglatlētikā
Starptautiskās sacensības Daugavas stadionā pulcēja pasaules klases
zvaigznes — Valeriju Brumelu, Jāni Lūsi, Pjotru Bolotņikovu. Sākās
karalienes zelta laikmets Latvijā.
1957.gads: starptautiskais motokross Šmerlī
Pirmās lielās starptautiskās sacensības pēc Otrā pasaules kara Šmerļa
priedēs sapulcēja 300 000 interesentu. Nepārspējams rekords!
2003.gads: pasaules čempionāts kamaniņu sportā Siguldā
1939.gada rudenī svarcēlāju cīņas izjauca Otrais pasaules karš,
1991.gadā kamaniņnieku sacensības — barikāžu laiks. Bet 2003.gadā viss
notika labākajā līmenī, ar divām medaļām mājiniekiem!
1939.gads: Eiropas čempionāts ātrslidošanā Rīgā
Ticiet vai ne, bet pēdējā pirmskara ziemā Rīgā ASK stadionā Krišjāņa
Barona ielā Eiropas zvaigznes varēja sacensties uz dabīgā ledus. Bet
5000 skatītāju tribīnēs izbaudīja Alfona Bērziņa triumfu.
SPOŽĀKĀS UZVARAS
Jāņa Lūša zelta metiens Mehiko (1968)
Uzvara olimpiskajās spēlēs ar lielisku metienu pēdējā sērijā — to nevar aizmirst neviens, kurš pats redzējis un līdzi dzīvojis!
Māra Štromberga uzvarēto braucienu sērija Pekinā (2008)
Māris olimpiskajās spēlēs startēja pasaules čempiona statusā, tāpēc
konkurenti viņam pievērsa īpašu vērību. Tomēr sešos startos no
septiņiem Štrombergs bija visātrākais no starta līdz finišam.
Basketbols: Latvija — Spānija 24:18 (1935)
Šī uzvara Latvijai sagādāja pirmo Eiropas čempionu titulu un mūžīgu
publicitāti, jo bez latviešu pieminēšanas vairs nevar iztikt neviens
basketbola statiskas krājums.
Futbols: Latvija — Turcija 1:0 un 2:2 (2003)
Latvijas futbolistu iespējai Eiropas čempionāta kvalifikācijas
izšķirošajās spēlēs pievarēt gadu iepriekš pasaules čempionātā trešo
vietu izcīnījušos turkus neticēja tikpat kā neviens, bet Māris
Verpakovskis, Aleksandrs Koliņko un citi to izdarīja, iegūdami ceļazīmi
uz finālturnīru!
Hokejs: Latvija — Krievija 3:2 (2000), Latvija — ASV 2:0 (2001)
Atgādinājums par sporta stāvēšanu pāri politikai attiecībās ar
lielvarām nenostrādā. Un nav pat tik svarīgi, ka šie panākumi nepavēra
ceļu pēc pasaules čempionāta medaļām.
Romāna Vainšteina finiša spurts pasaules čempionātā (2000)
Augstākā līmeņa riteņbraukšanas grupas braucienam allaž ir laba
publicitāte, tāpēc kuldīdznieka zvaigžņu stunda izpelnījās lielāku
starptautisku rezonansi nekā citu — daudz titulētāku Latvijas sportistu
uzvaras.
DRAMATISKĀS UZVARAS
Kara cirstās brūces
Otrais pasaules karš Latvijai uz 50 gadiem laupīja iespēju ar savu
karogu iziet olimpiskajā arēnā un daudzus olimpiešus izkliedēja pasaulē
— gan trimdā, gan Sibīrijā.
Jānis Daliņš bez olimpiskā zelta
Losandželosā (1932) pietrūka pieredzes un aklimatizācijas smalkumu
pārzināšanas, Berlīnē (1936) pievīla veselība, 1940.gadā olimpisko
sapni izjauca karš. Turklāt pats Daliņš atzina, ka zaudējis pašu
svarīgāko mūža cīņu — par brīvu Latviju…
Jānim Lūsim sudrabs Minhenē
Veiksmi no neveiksmes dažkārt šķir divi centimetri — tik daudz
izcilajam šķēpa metējam pietrūka pēdējā metienā, lai kļūtu par
divkārtēju olimpisko čempionu…
Viktoram Ščerbatiham bronza Pekinā
Dobeles stiprinieka sadarbība ar treneri Eduardu Andruškeviču divdesmit
gadu garumā ritējusi ideāli. Izņemot pašu svarīgāko brīdi Pekinas
spēlēs, kad īss pārpratuma mirklis atņēma reālu cerību uz olimpisko
zeltu.
Losandželosas spēļu boikots
Politika ietekmēja vairāku Latvijas sportistu paaudžu likteņus. Taču
vissāpīgāk cieta tie, kuri politiskā boikota dēļ 1984.gadā nevarēja
īstenot olimpiskos plānus.
Hokejs: neizmantotās iespējas
1997.gadā pasaules čempionāta virslīgā tika debitēts ar diviem 4:5
zaudējumiem mačos ar ASV un Itāliju. Ja vārtos uzreiz būtu bijis Artūrs
Irbe un komandā būtu lielāka kārtība, 7.pozīcijas vietā varēja būt
medaļas. Tik labas komandas ar līderiem spēka plaukumā mums vairs nav
bijis.
SPORTISTI
Jānis Lūsis (vieglatlētika, šķēpa mešana)
Pilns olimpisko medaļu komplekts, četri Eiropas čempiona tituli,
divreiz sasniegts pasaules rekords, Starptautiskās federācijas
piešķirtais simtgades labākā šķēpa metēja tituls un apskaužama
sasniegumu stabilitāte.
Mihails Tāls (šahs)
Pasaules čempiona godā jaunais rīdzinieks bija īsu brīdi (1960—1961),
toties azartiskais spēles stils un personības pievilcība viņu padarīja
superpopulāru visā pasaulē.
Jānis Daliņš (vieglatlētika, soļošana)
Valmieras autodidakta starptautiskie panākumi soļošanai pievērsa visu
Latviju. Olimpiskais sudrabs, Eiropas čempiona tituls, kā arī vairāki
pasaules rekordi viņu padarīja par pasaules zvaigzni.
Ivans Klementjevs (kanoe airēšana)
Olimpisko godalgu ziņā bagātākais Latvijas sportists — čempions un divu
sudraba medaļu īpašnieks. Turklāt vēl septiņkārtējs pasaules čempions.
Jānis Krūmiņš (basketbols)
Visu cieņu Rīgas ASK zelta paaudzei, bet bez 218 cm garā centra
spēlētāja komandas panākumu saraksts būtu krietni īsāks. Palicis
vēsturē ar trim olimpiskajām sudraba medaļām, trim Eiropas čempiona
tituliem, trim uzvarām Eiropas kausa izcīņā, četriem PSRS čempiona
zeltiem, kā arī ļoti lietderīga spēlētāja reputāciju.
Viktors Ščerbatihs (svarcelšana)
Vairāk nekā desmit gadi pasaules elitē visprestižākajā svara
kategorijā, attīstot karjeru ar fanātisku pacietību un mērķtiecību.
Olimpiskais sudrabs un bronza, pasaules čempions, pieckārtējs Eiropas
čempions.
SPORTISTES
Uļjana Semjonova (basketbols)
Divkārtēja olimpiskā, trīskārtēja pasaules, desmitkārtēja Eiropas
čempione — visu titulu uzskaitīšana lai paliek statistikas krājumiem —
šoreiz pietiks ar atgādinājumu, ka Daugavpils rajona Medumos dzimusī
Uļa bijusi visu laiku panākumiem bagātākā un labākā basketboliste visā
pasaulē.
Vera Zozuļa (kamaniņu sports)
Pirmā ziemas olimpisko spēļu čempione Latvijas sporta vēsturē ceļu līdz
augstākajai virsotnei nogāja nepilnos desmit gados, pa ceļam izcīnot
arī pasaules un Eiropas čempiones titulu.
Inese Jaunzeme (vieglatlētika, šķēpa mešana)
Karjera lielajā sportā nebija ļoti gara, toties iznāca spoža — pirmā
olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē! Zelta medaļa nekavēja
izveidot piepildītu karjeru izraudzītajā mediķes profesijā.
Skaidrīte Smildziņa-Budovska (basketbols)
Rīgas TTT zelta komandas pirmās desmitgades spožākā zvaigzne.
Nopelnījusi ne tikai medaļas un titulus (trīskārtēja pasaules,
pieckārtēja Eiropas čempione) sportā, bet arī titulu Mis basketball
Mundial.
Lāsma Kauniste (ātrslidošana)
Viņas raitajam solim sportiskā Latvija ar milzīgu interesi sekoja visus
sešdesmitos gadus, bet karjeras virsotne tika sasniegta ar pasaules
absolūtās čempiones titulu 1969.gadā.
Jeļena Rubļevska (modernā pieccīņa)
Sportam līdz fanātismam uzticīgā rīdziniece kļuva par pirmo dāmu, kas
izcīnījusi olimpisko medaļu neatkarīgajai Latvijai — sudrabu Atēnu
spēlēs 2004.gadā.
TRENERI
Valentīns Mazzālītis
Kopā ar Jāni Lūsi atklāja šķēpmešanas vissarežģītākos noslēpumus un
nogāja ceļu no iesācēja līdz pasaules rekordam un olimpiskajam zeltam.
Valdis Tiliks/Rolands Upatnieks
Dzīvē nesamierināmie konkurenti sportā virzījās pa paralēliem ceļiem un
sasniedza apmēram vienlīdzīgus panākumus. Bez Tilika nebūtu Latvijas
kamaniņnieku olimpisko medaļu, bez Upatnieka nebūtu panākumu bobslejā.
Oļģerts Altbergs/Raimonds Karnītis
Rīgas TTT komandas uzvaras tradīciju pamatlicējs un viņa darba
turpinātājs. Pilnīgi dažādi raksturos un darba metodēs, tikpat kā
vienādi basketbola mīlestībā un izpratnē.
Leģionāri
Hokejā Viktors Tihonovs un Vladimirs Jurzinovs, volejbolā Mihails
Amaļins un Genadijs Paršins, basketbolā Aleksandrs Gomeļskis — viņi
ilgus gadus nostrādāja Latvijā, būtiski sekmēdami Dinamo, Radiotehniķa
un ASK panākumus, kā arī veidodami spožu profesionālo karjeru — līdz
PSRS izlases vadītāju posteņiem.
Rolands Sproģis (airēšana)
Izveidojis pagaidām vienīgo latviešu komandu, kas izcīnījusi olimpisko
medaļu — airētāju četrinieku ar stūrmani. Sagatavojis arī citus
olimpiešus, kas savulaik izsitās cauri PSRS izlases atlases sietam.
Aleksandrs Starkovs (futbols)
Jo ilgāks laiks paies no 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīra, jo
grūtāk būs izskaidrot, kā A.Starkovs Latvijas valstsvienību uz turieni
aizveda un tā vēl godam nospēlēja. Šim brīnumam iepriekš neticēja pat
Latvijas Futbola federācijas prezidents.
KOMANDAS
Basketbols: TTT (1960-1987)
18 reižu iegūts Eiropas čempionvienību kauss, vienu reizi — Lilianas
Ronketi kauss, 21 reizi uzvarēts PSRS čempionātos — nepārspējama
panākumu sērija.
Volejbols: Radiotehniķis (1960-1991)
Spožāko panākumu ziņā dažas basketbola vienības ir pārākas, bet
Radiotehniķis bija izcils ar stabilitāti paaudžu garumā — 10 sudraba un
piecas bronzas medaļas PSRS čempionātos tolaik nozīmēja piederību
Eiropas elitei. Plus trīs uzvaras Eiropas kausa izcīņā. Bet 1983. un
1984.gadā Rīgas komanda bija labākā pasaules volejbola pirmajā
lielvalstī.
Basketbols: ASK (1955-1960)
Trīs uzvaras Eiropas kausa izcīņā, kā arī četri PSRS čempionu tituli — Rīgas komanda diktēja basketbola modi.
Basketbols: valstsvienība (1935-1939)
Pirmajam Eiropas meistaru titulam sekoja neveiksme olimpiskajās spēlēs
un Eiropas čempionātā Rīgā. Toties pēc paaudžu maiņas tika izcīnīts
Eiropas sudrabs (1939), un uzvarēts lielā turnīrā Berlīnē.
Airēšana: četrinieks ar stūrmani (1978-1980)
Žoržs Tikmers, Artūrs Garonskis, Dimants Krišjānis, Dzintars Krišjānis
un stūrmanis Juris Bērziņš — šie vīri izturēja mežonīgo konkurenci uz
vietu PSRS izlasē un izcīnīja otro vietu 1979.gada pasaules čempionātā
un Maskavas olimpiskajās spēlēs.
Hokejs: valstsvienība (1997-2008)
7.vieta pasaules čempionātos 1997. un 2004.gadā, 9.vieta olimpiskajā
turnīrā Soltleiksitijā (2002) un daudzkārt nodarīts kaitējums pasaules
elites komandām — mīlestībai ne vienmēr vajag medaļas.