Vasiļevskim veselību!
Atēnu spēļu vicečempions Vadims Vasiļevskis savu piederību šķēpa metēju elitei pēdējo reizi apliecināja 2007.gadā pasaules čempionātā Osakā, sīvi spēkodamies par medaļu un beigās ieņemdams ceturto vietu. Vasiļevska kontekstā pēdējos gadus pirms atbildīgiem mačiem gan ierasts piebilst frāzi "ja ar veselību viss būs kārtībā". Hronisko pēdas traumu šā gada februārī nomainīja cirkšņa muskuļa sastiepums. Šā iemesla dēļ sezonas pirmā puse pavadīta piesardzības režīmā. Brāļu Znamensku piemiņas sacensībās Piemaskavā pēdējā mēģinājumā Vadims izšķīrās mest ar pilnu jaudu, un šķēps piezemējās 85,78 metru attālumā. Šis rezultāts Vasiļevski sezonas rangā ierindo septītajā vietā. "85 vai 86 metru attālumā Vadims ir gatavs mest gandrīz vai jebkurā laikā. Viņam jāskatās uz tālākām atzīmēm," sportista trenere Valentīna Eiduka ļoti labi apzinās, ka Atēnu panākuma atkārtošanai, visticamāk, būs nepieciešams tālāks metiens par šosezon sasniegto.
Nākamā iespēja pārliecināties par vieglatlētu izlases līdera gatavību Pekinai būs pēc Zelta līgas sacensībām 11.jūlijā Romā un 18.jūlijā Parīzē. Nelielas bažas par iespēju atsvaidzināt savainojumu pastāv, bet bez sacensību prakses braukt uz Pekinu arī būtu risks, turklāt augstākā ranga mačos ir iespēja piepelnīties. Vieglatlētiem, kuri nepārtiek no prāviem līgumiem kā vadošie sporta spēļu pārstāvji, tas ir pietiekami nopietns arguments, lai ķertos pie rīkiem vai lai izietu skrejceliņā. Augusta sākumā pēc Eidukas sagatavošanās plāna Vasiļevskis izlidos uz Āziju. "Trīs nedēļu aklimatizācijas periods izrādījās piemērots Atēnām. Cerams, ka tādā režīmā spēsim labi sagatavoties arī Pekinai."
Fināla pretendenti
Kristus vecumā (33) pulveris vēl sauss saglabājies ventspilniekam Ērikam Ragam. Ārēju pazīmju cienītāji Ērika daudzsološo pieteikumu (85,05 m un 8.v. rangā) saskata viņa īsajā matu griezumā. Speciālisti novērojuši, ka Rags uzlabojis ieskrējienu un pielicis ātrumu. Pēdējo sešu gadu tendence gan nav optimismu rosinoša, jo Ērika tālākie metieni bijuši laika posmā līdz Jāņiem. Tiesa, 2001.gadā personiskais rekords (76,47 m) sasniegts 22.jūlija sacensībās Londonā. Pie labajām zīmēm jāpieskaita arī 2001.gadā izcīnītais pasaules universiādes čempiona tituls olimpisko spēļu mājvietā Pekinā. Lai beidzot gada nozīmīgākajās sacensībās stāvētu uz goda pjedestāla, Ragam būs nepieciešama veiksmīgu apstākļu sakritība un šķiet, ka metiens personiskā rekorda tālumā.
Ainārs Kovals pirms trijiem gadiem pasaules čempionātā Helsinkos 23 gadu vecumā ar augstāko vietu starp Latvijas šķēpa metējiem (7.) pieteica sevi kā labu cīnītāju atbildīgos mačos. 2006.gadā izdevās metiens, atbilstošs pasaules visaugstākajam līmenim (85,95), taču laiks rit, bet Ainārs palicis Vasiļevska ēnā. Būtu pienācis laiks iznākt saulītē!
Kovala vienaudzis divu apļu skrējējs Dmitrijs Miļkevičs pēdējos trīs gadus arī ir vieglatlētikas komandas lielā cerība. 2006.gadā Dima sasniedza lielisku Latvijas rekordu — viena minūte un 43,67 sekundes, tomēr galvenajos mačos konkurenti allaž bijuši izmanīgāki, taktiski gudrāki un arī nekaunīgāki. Eiropas mērogā Miļkeviča izredzes vērtējamas krietni augstāk, jo pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs fināla pretendentu loks sniedzas teju līdz ceturtajam desmitam. Olimpisko sezonu Dima iesācis sev neraksturīgi pieticīgi (1:46,41 ir tikai 58.rezultāts pasaules rangā), bet varbūt tā pat ir labāk, jo šoreiz, iespējams, vēl lielāka uzmanība ir pievērsta galvenajam startam, nevis skriešanai komercmačos.
Pēc viena gada pauzes savu līmeni spējusi noturēt tāllēcēja Ineta Radēviča. Jācer, ka Maskavas speciālistu ieteikumi apvienojumā ar Ludmilas Olijares izstrādātajiem treniņu plāniem ļaus sasniegumu latiņu pacelt vēl augstāk.
Runājot par potenciālajiem finālistiem, aiz Vasiļevska, Raga, Kovala, Miļkeviča un Radēvičas izlases galvenais treneris Edvīns Krūms arī sliecas pavilkt svītru, par spīti tam, ka vēl jau ir Staņislavs Olijars! "Nu nezinu," nepārliecinoši novelk Krūms, vaicāts par Staša izredzēm Pekinā. Vēl pirms pāris gadiem Gēteborgā Olijars triumfēja Eiropas čempionātā — 13,24 sekundes. Pagājušajā sezonā sacensību grafiku koriģēja savainojums, bet galvenajā startā pasaules čempionātā Osakā par necīnīšanos līdz finišam pusfinālā Olijars saņēma krietnu kritikas devu. Pats sportists gan taisnojās, ka atsvaidzinājis kājas savainojumu. Visi pārmetumi aizmirsīsies, ja Staņislavs atkal būs gatavs plecu pie pleca cīnīties ar pasaules eliti. Šosezon pagaidām bijis tikai viens starts (13,53 ).
Pārsteigumu pretendenti
Spilgti atklājumi vieglatlētu komandā nezin vai būs, tomēr ir sportisti, kuri var patīkami iepriecināt. Vispirms jau talantīgā septiņcīņniece Aiga Grabuste. Pirms gada Osakas sutoņā toreizējā 19 gadu vecā juniore apliecināja, ka ar nervu sistēmu viņam viss ir vislabākajā kārtībā — pieci personiskie rekordi individuālajās disciplīnās un pirmoreiz pārsniegta 6000 punktu robeža (6019 p.). Lai iekļautos cīņā par vietu sešniekā, septiņcīņas summa gan jāpalielina vēl par vismaz 500 punktiem.
Savos 33 gados turpina pārsteigt vesera metējs Igors Sokolovs. Kopš 2004.gada viņš savu rezultātu uzlabojis par nepilniem septiņiem metriem, no 71,49 uz 78,23 metriem! Būtībā arī par Sokolovu var runāt kā par potenciālo finālistu. Pirms izlidošanas uz Pekinu Igors tehniskās nianses slīpēs jaunizveidotajā vesera mešanas sektorā Ventspilī.
Desmitcīņnieks Jānis Karlivāns pērn "ierakstījās" astoņtūkstošnieku klubiņā (8271 punkts). Gatavošanos Pekinai ietekmēja ziemā izdarītā pleca operācija, taču, ja reiz disks jau lido 48 metru attālumā, tad, šķiet, ka ar veselību viss ir kārtībā.
Latvijas soļošanas tradīcijas varētu stiprināt Ingus Janevics, bet pirms gada Āzijas klimats viņam jau izrādījās par smagu. Pasaules čempionātā Osakā 50 km distanci Ingus atstāja uz nestuvēm.
Atteikumi un atbīdītie
Ne visi sportisti, kas izpildījuši olimpisko normatīvu, brauks uz Pekinu. Daži paši atteikušies, bet citiem priekšā aizsteigušies konkurenti. Pasaules klases maratona skrējēja Jeļena Prokopčuka, protams, ir sasniegusi olimpisko A normatīvu, bet paredzamā karstuma dēļ Jeļena no starta ir atteikusies. Lindai Brīvulei ir labākais rezultāts starp šķēpa metējām (59,69), taču Amerikā studējošā sportiste šovasar neplānojot braukt uz Latviju.
Vairākiem sportistiem olimpieša statuss pagaidām ir liegts noteikto kvotu dēļ. No katras valsts vienā disciplīnā ar izpildītu A normu var startēt trīs sportisti, ar B normu — tikai viens. Šā iemesla dēļ konkurenci pagaidām neiztur šķēpa metēji Madara Palameika (57,98) un Kārlis Alainis (79,31), 3000 metru šķēršļu skrējēja Poļina Jeļizarova (9:54,94), 800 metru skrējējs Dmitrijs Jurkevičs (1:46,70), kā arī desmitcīņnieki Edgars Eriņš (7951) un Atis Vaisjūns (7731; ja vien nedēļas nogalē Eiropas kausa izcīņā Mariborā kāds no viņiem nesasniedz A normatīvu — 8000 p.). Divu un vairāk pretendentu gadījumā vieta olimpiskajā komandā būs sportistam ar labāko rezultātu attiecīgajā disciplīnā. Interesanta situācija ir ar soļotāju Arni Rumbenieku. 50 kilometru distancē ar rezultātu trīs stundas un 58,53 sekundes viņš ir izpildījis pat A normatīvu (4.00:00), taču sacensībās, kuras nav iekļautas IAAF sarakstā. Pret soļotājiem iespējamās tiesnešu labvēlības dēļ ir noteikti stingrāki atlases noteikumi. Normu drīkst izpildīt tikai IAAF noteiktajās sacensībās.
400 metru barjerskrējējai Ievai Zundai konkurentes nav priekšā, taču līdz B normai pietrūcis pavisam maz. Divreiz sasniegts rezultāts 56,57 sekundes, bet norma ir 56,50. Olimpiskās ceļazīmes virzienā skatus met arī Latvijas junioru rekordists 400 metru skrējienā Jānis Leitis 46,83 (B norma — 45,95), 3000 metru kavēkļu skrējējs Valērijs Žolnerovičs 8:36,23 (B — 8:32,00) un augstlēcējs Normunds Pūpols 2,20 (B — 2,27).
Valsts prezidenta balvas izcīņā 18. un 19.jūlijā Valmierā vēl būs iespēja pacīnīties par Pekinas ceļazīmēm. Pēc 20.jūlija Latvijas Olimpiskā komiteja (LOV) vieglatlētus jau mudinās iesniegt olimpiešu sarakstu. Ja norma tikšot sasniegta vēl pēc nedēļas — 25.un 26.jūlijā Latvijas čempionātā, pretendenti netikšot atstumti, sola izlases galvenais treneris Edvīns Krūms.
***
Olimpiskā komanda
Vieglatlētu olimpiskā komanda 27.jūnijā
A normatīvs
Jolanta Dukure 20 km soļošana 1.32:29 (1.33:30; 1.38:00)
Aiga Grabuste 7-cīņa 6019 (6000; 5800)
Ingus Janevics 50 km soļošana 3.49:50 (4.00:00; 4.07:00)
Jānis Karlivāns 10-cīņa 8271 (8000; 7700)
Igors Kazakevičs 50 km soļošana 3.52:45 (4.00:00; 4.07:00)
Ainārs Kovals šķēps 82,23 (81,80; 77,80)
Dmitrijs Miļkevičs 800 m 1:44,72 (1:46,00; 1:47,00)
Staņislavs Olijars 110 m/b 13,44 (13,55; 13,72)
Ēriks Rags šķēps 85,05 (81,80; 77,80)
Vadims Vasiļevskis šķēps 85,78 (81,80; 77,80)
B normatīvs
Ronalds Arājs 200 m 20,75 (20,59; 20,75)
Sinta Ozoliņa šķēps 58,29 (60,50; 56,00)
Inna Poluškina 3000 m/k 9:51,56 (9:46,00; 9:55,00)
Ineta Radēviča tālums 6,67 (6,72; 6,60)
Igors Sokolovs veseris 78,23 (78,50; 74,00)
Māris Urtāns lode 20,14 (20,30; 19,80)
(sportists, disciplīna, rezultāts (A norma; B norma)
***
Pekina
Potenciālie olimpieši pasaules 2008.gada rangā (uz 27.06)
7.Vasiļevskis 85,78
8.Rags 85,05
16.Sokolovs 78,23
19.Janevics 3.49:50
30.Kovals 80,24
31.Radēviča 6,66
31.Kazakevičs 3.52:45
49.Ozoliņa 58,29
54.Urtāns 19,81
58.Miļkevičs 1:46,41
60.Poluškina 9:51,56
88.Dukure 1.34:35
108.Arājs 20,75
(Karlivāns un Grabuste līdz 27.06 nebija startējuši, bet Oljaram vienīgajā startā (13,53) vēja ātrums (+5,0 m/s) pārsniedza pieļaujamo normu)