LOK prezidents: MSĢ jāiekļauj vienotā izglītības sistēmā ar LSPA

Krīze ir piemērots brīdis un laba iespēja, lai ko darītu un atrastu risinājumu MSĢ problēmām, aģentūrai BNS pastāstīja Vrubļevskis. Šā gada finansējums ģimnāzijai ir pietiekams, lai tā normāli pabeigtu mācību gadu, kā arī norēķinātos par apkuri un citiem pakalpojumiem, teica Vrubļevskis, norādot, ka sarunās par budžeta sadalījumu jautājums par MSĢ slēgšanu nav izvirzīts un apspriests.Situācijas risinājums daļēji jau ir paredzēts nacionālajā sporta attīstības programmā, klāstīja Vrubļevskis. Valsts sadarbībā ar LSPA, MSĢ un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) radītu divpakāpju sporta speciālistu sagatavošanas sistēmu. Pirmā pakāpe - koledžas līmenis, nākamā pakāpe - jau augstskolas izglītība. Pēc 12.klases beigšanas skolēns paliktu valsts koledžā, turpinātu sportot un divu gadu laikā iegūtu pirmā līmeņa augstāko izglītību trenera specialitātē. Pēc koledžas beigšanas ap 20 gadu vecumu viņam jau būtu skaidrāk saprotams, vai veltīt dzīvi profesionālajam sportam, vai nākotni saistīt ar darbu sporta skolotāja vai trenera profesijā. Tas arī ļautu saglabāt sportā juniorus, kas pēc skolas beigšanas bieži sportam tiek pazaudēti, sprieda LOK prezidents.Šādu variantu Vrubļevskis apspriedis ar decembrī jauniecelto LSPA rektoru Jāni Žīdenu un guvis atbalstu. "Tā ir tikai ideja, un tās īstenošanai ir jāstrādā. Noteikti ir šķēršļi, kas jānovērš, bet iespējams tas noteikti ir, jo LSPA jau pašlaik realizē koledžas līmeņa programmas," pauda Vrubļevskis, piebilstot, ka ideja izvirzīta jau pirms diviem gadiem, kad sāka darboties Nacionālā sporta attīstības programma.Gan iepriekšējai izglītības ministrei Baibai Rivžai, gan tagadējai šī amata pildītājai Tatjanai Koķei LOK ir piedāvājis apspriest vairākus sporta izglītības iestāžu nākotnes attīstības variantus. "Tā ir ministrijas izšķiršanās, ko darīt. Kardinālākais – slēgt [MSĢ] ciet, un var jau arī tā, bet tas nebūtu prātīgi," sacīja LOK prezidents.Kā piemēru sporta izglītības nākotnei Vrubļevskis nosauca Policijas akadēmijas sadalīšanu, kas pārtapusi Policijas akadēmijā un Policijas koledžā. Latvijas sporta attīstībai MSĢ esot nepieciešama, tikai jautājums, kādā formā tai pastāvēt. Vrubļevskis apšauba, vai nākotnē MSĢ varēs darboties tāpat kā līdz šā mācību gada sākumam. It īpaši novadu reformas dēļ, jo MSĢ nav piekritīga nevienai pašvaldībai. Latvijā izglītības iestādes ir pašvaldību dibinātas, kur valsts palīdz ar skolotāju algu finansēšanu, bet pašvaldību ziņā ir materiāli tehniskā bāze. Savukārt MSĢ pieder valstij, un sistēmā, kad nauda neseko bērnam, visi izdevumi gulstas uz valsts budžetu, stāstīja LOK prezidents.Ja Latvijā darbotos tāda pati sistēma kā Igaunijā, tad gadījumā, ja Krāslavas bērns gribētu mācīties Murjāņos, viņam pienākošos naudu Krāslavas pašvaldība pārskaitītu Murjāņiem. "Pie mums tā nav un tuvākajā laikā diez vai būs," paskaidroja Vrubļevskis. Līdzšinējos gados MSĢ finansējums bija pietiekams un ģimnāzija dzīvoja pašpietiekamības režīmā, jo izmaiņas vienmēr biedē, stāstīja LOK prezidents, norādot, ka pārmaiņas it sevišķi satrauc cilvēkus gados, kādi lielākoties ir MSĢ darba kolektīvā.MSĢ līdzšinējo svaru augstas meistarības sportistu gatavošanā mazinājuši reģionālie olimpiskie centri, taču Murjāņi joprojām ir ļoti nozīmīgs centrs vairāku sporta veidu attīstībai. "Kurš gan no Ventspils tagad brauks uz Murjāņiem, lai trenētos šķēpa mešanā, ja var dzīvot ģimenē, mācīties savā skolā un trenēties Ventspils olimpiskajā centrā?" paskaidroja Vrubļevskis.Tomēr Murjāņi ir centrs Latvijas junioru handbola izlasei, jauniešu un junioru riteņbraukšanas izlasei, arī spēcīgākie vieglatlēti lielā mērā ir koncentrēti MSĢ. Daudzo pasaules čempionātu un olimpisko spēļu medaļnieku sarakstā līdz šim pēdējais murjāniešu spožākais vārds ir pirms 10 gadiem MSĢ absolvējušais Ainārs Kovals, kurš augustā Pekinā kļuva par olimpisko sudraba laureātu šķēpa mešanā. Pēdējā laika MSĢ absolventu pieticīgākus sportiskos sasniegumus Vrubļevskis skaidroja arī ar ģimnāzijas sarūkošo sporta budžetu. Arvien lielākas summas nepieciešamas saimnieciskām vajadzībām, tādēļ sporta darbam naudas paliek mazāk.Jau ziņots, ka MSĢ vadība ziņojusi par maksātspējas problēmām, norādot, ka mācību iestādei ir problēmas. IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics aģentūrai BNS pastāstīja, ka MSĢ direktors Ivars Sprancis vēl pirms budžeta gada sākuma par izglītības iestādes maksātspējas problēmām informējis toreizējo valsts sekretāra vietnieku Edgaru Šnepu. Šī informācija toreiz pieņemta zināšanai.