Mārtiņš Rubenis apmierināts ar trim braucieniem no četriem

Bija vietas, kur žilbināja acis, un nevarēju noķert līnijas. Kamanas klausīja, bet varēja braukt ātrāk. Domāju, ka nevis manas kamanas brauca lēnāk, bet citu kamanas brauca ātrāk.”Rubenis rēķinājis, ka otrajā sacensību dienā augstāk tikt nebija reāli, vienīgi nokrist zemāk. “Kopumā esmu apmierināts. Liels pārākums bija tiem, kam labāks starts. Ja brauktu no augšas, starpība būtu mazāka, jo garākā trase vēl var paspēt pacīnīties. Šeit augšas daļa trasei bija lēzena. Ja startā zaudē daudz, atgūt trasē to praktiski nav iespējams. Vācieši to parādīja.”Kas mainījies četru gadu laikā kopš iepriekšējām ziemas olimpiskajām spēlēm? “Citi ir izdarījuši kaut ko labāk un vairāk. Taču varu teikt godīgi, ka katrās sacensībās, kurās esmu startējis, esmu mēģinājis to darīt pēc labākās sirdzapziņas. Rezultāti bijuši dažādi. Katrā ziņā uz olimpiskajām spēlēm braucu ar domu veikt katru braucienu kā savu pēdējo.”Pretrunīgas izjūtas pēc izcīnītās 18.vietas māca Ināru Kivlenieku.“Visi četri braucieni izdevās diezgan labi. Žel, ka rezultāts nav tāds, kādu vēlējos. Acīmredzot kamanas neslīdēja pietiekoši ātri. Pats jūtos labi, veselības problēmu nebija. Bija mazas kļūdiņas, taču kļūdījās visi,” sprieda Kivlenieks. “Nebiju gaidījis, ka braucienā varu zaudēt līderim tik daudz. Varbūt teniņos līderi slēpās? Pēc treniņiem domāju, ka desmitnieks ir ļoti reāls, taču esmu tur, kur esmu. Iespējams slidām nav kaut kas uztaisīts. Visu sezonu bija tā, ka treniņos gāja ļoti labi, bet sacensībās – nu tā. Esmu gandarīts, ka kvalificējos olimpiskajām spēlēm un arī par braukšanu. Gandarījuma nav par rezultātu, lai gan nevar teikt, ka tas ir ļoti slikts.”