Nabas novietojums veicina melnādaino panākumus skriešanā un baltādaino izcilību peldēšanā

Ja salīdzina divus skrējējus vai peldētājus - melnādainu un baltādainu sportistu,- atlētu garums nav tik svarīgs kā viņu nabas jeb smaguma centra novietojums, paskaidroja pētījuma vadošais autors Djūka universitātes profesors Andre Bedžans.Rietumāfrikas izcelsmes skrējējiem ķermeņa konstitūcija ir tāda, ka naba proporcionāli izvietota aptuveni par trim centimetriem augstāk nekā Eiropas izcelsmes skrējējiem, un sprinta distancēs tas nodrošina priekšrocības. Pārvietošanās būtībā ir nemitīga krišana uz priekšu, un masa, kas krīt no lielāka augstuma, krīt ātrāk, izklāstīja Bedžans.Ja Rietumāfrikas izcelsmes cilvēkiem ir garākas kājas, tad eiropiešiem un aziātiem ir proporcionāli garāks rumpis, līdz ar to naba ķermeņa kopējā struktūrā ir izvietota zemāk. Savukārt pazemināts smaguma centrs nodrošina priekšrocības baseinā, jo peldēšana ir māka slīdēt uz peldētāja paša radītā viļņa. Peldētājs ar lielāku rumpi rada lielāku vilni, un līdz ar to pārvietojas ātrāk, pastāstīja Bedžans. Eiropas izcelsmes peldētājiem ir vidēji labāki rezultāti nekā aziātiem lielāka ķermeņa kopējā garuma dēļ.Dažādu cilvēka tipu ķermeņa uzbūves atšķirības nodrošina rezultātu starpību par aptuveni 1,5 procentiem, teikts pētījumā.Līdz šim daudzi zinātnieki ir izvairījušies pētīt, kādēļ melnādainie ir ātrāki sprinteri, bet baltādainie - labāki peldētāji, jo bažījās par iespējamām apsūdzībām rasismā. Taču Bedžans, kurš pats pēc izcelsmes ir rumānis, uzskata, ka viņa pētījums ir sociāla konstrukcija, jo uzmanība tajā ir pievērsta sportistu ģeogrāfiskajai izcelsmei un bioloģijai, nevis rasei.Pētījumā izanalizēti vīriešu un sieviešu rezultāti 100 metru sprintā un 100 metru brīvā stila peldējumā aptuveni 100 gadu griezumā.