Nākamais mērķis — pasaules rekords

Tāpat biju informēts par Virgilija savainojumu. Šoreiz tikai es pats sev varēju liegt uzvaru,» beidzot izcīnītais zelts Kanteram nebija pārsteigums. Alekna startēja pēc pilnībā neizārstēta ikra muskuļa savainojuma un palika aiz goda pjedestāla ceturtais (65,24 m).Alekna sola revanšētiesMurjāņu ģimnāzijas un Latvijas diska metēju ilggadējais treneris Guntars Gailītis, ar videokameru rūpīgi sekodams līdzi pasaules labāko atlētu finālsacensību metieniem, jau pēc trijiem mēģinājumiem tālredzīgi secināja: «Tas nav tas Alekna, kuru es pazīstu jau ilgus gadus.» Divkārtējais pasaules un olimpiskais čempions Virgilijs Alekna pirms trešās sērijas balansēja uz iekļūšanas robežas astoņu labāko skaitā. Maksimāli koncentrējoties, viņš pacēlās uz ceturto vietu, bet rezultāts 65,24 metri ne tuvu nebija viņa spēju robeža.«Atklāti sakot, lielas cerības arī neloloju,» nedaudz noskumis, bet bez panikas Latvijas žurnālistiem savu bēdu stāstu krievu valodā izsvērti izklāstīja kaimiņvalsts visu laiku izcilākais vieglatlēts. Ar angļu valodu lietuvietim ir pašvaki. «Pats vien biju vainīgs. No kļūdām būs jāmācās. Astoņas dienas pirms sacensībām treniņā guvu labās kājas ikra savainojumu. Piecas dienas pirms starta vēl šaubījos, vai vispār iziešu sektorā. Šajā situācijā iznākums ir likumsakarīgs. Tāda ir dzīve. Ir uzvarētāji, un ir zaudētāji. Es šoreiz esmu pieskaitāms pie otrajiem.»Pesimisma noti 35 gadus vecais Virgilijs gan ilgi nevilka. «Tagad ar divkāršu sparu būs jācenšas reabilitēties. Par aiziešanu no sporta vēl nedomāju. Šosezon Štutgartē vēl būs Pasaules kausa izcīņas fināls. Tur arī pacentīšos Gerdam revanšēties. Bet pēc gada nopietni pacīnīšos par trešo olimpisko zelta medaļu.»Lietuvas delegācijās Osakas cerības pilnībā neesot noslāpētas. Sešu sportistu delegācijā pārsteigumu varot sagādāt maratoniste Živile Balčunaite. Pasaules rangā viņa ir tikai 62.vietā, taču kaimiņvalsts žurnālisti apgalvo, ka Balčunaite var pacīnīties par medaļu. Pagaidīsim līdz svētdienai.Motivēts un spēcīgsUz Aleknas neveiksmju fona līksmoja igauņi. Pēc Virgilija pēdējā mēģinājuma iepretim sektoram sēdošie Igaunijas delegācijas pārstāvji strauji pielēca kājās un paceltām rokām sāka svinēt uzvaru. Kaut arī vēl bija jāmet trešās vietas ieguvējam holandietim Ritgeram Smitam un sudraba laureātam vācietim Robertam Hartingam, igauņi ļoti labi apzinājās, ka bīstamākais konkurents sacensības jau ir beidzis un diezin vai kāds Kanteru vēl apdraudēs. «Pirmais Gerda mēģinājums, diskam uzšaujoties gaisā, bija salīdzinoši neveiksmīgs — 64,89 metrus tālu. Tomēr jau tad es pamanīju Kantera šāvakara potenciālu un cik labi viņš ir motivēts. Bija skaidrs, ka ies uz zeltu,» trenera Gailīša acs nepievīla. Divi metieni pie 69 metru atzīmes (tālākais — 68,94) Kanteru attālināja no konkurentiem.«Sacensībām biju nopietni gatavojies. Vienīgās bažas bija tikai par tehnisko izpildījumu. Metieni nebija perfekti, taču pietiekoši tālu, lai uzvarētu.» Saprotams, ka žurnālistus visvairāk interesēja Kantera skatījums uz Aleknas nostumšanu no troņa. «Virgilijs joprojām ir visu laiku labākais diska metējs. Tā gan nav taisnība, ka viņu nekad nebūtu uzvarējis. 2003.gadā neliela mēroga sacensībās viņu apsteidzu par divdesmit centimetriem. Arī šogad Kauņā biju tuvu uzvarai. Būdams ilgu laiku otrais, psiholoģiski nejutos nospiests. Zināju, ka pirms manis ir izcils atlēts. Bet gan jau vēl Virgilijs sevi apliecinās.»Interesanti, ka otrs Igaunijas diska metējs Aleksandrs Tammerts bieži mēdz trenēties kopā ar Aleknu, nevis Kanteru. Pirms pēdējā sestā metiena Tammerts palīdzēja Virgilijam izstaipīt muguras un plecu muskulatūru. Naida gan visu trīs starpā neesot.Pēc pasaules čempiona titula izcīnīšanas Kanters neslēpj savu nolūku 15.septembra sacensībās Zviedrijas pilsētā Helsingborgā labot 21 gadu veco Jirgena Šulca pasaules rekordu (74,08 m). Tas sasniegts Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) sporta panākumu ziedu laikos, tāpēc ir pārklāts ar aizdomu plīvuru, vai tikai nav izmantoti aizliegtie stimulatori. Pirms gada Kanters Helsingborgā uzvarēja ar 73,38 metrus tālu raidījumu. Kāpēc rekords varētu krist tieši Helsingborgā? Tur allaž esot parocīgs vējš un labvēlīga atmosfēra.