Vēl arī, lai izmazgātu vešu un sagatavotos nākamajām dienām.Dienu sākām ar vizīti pilsētā Trail, kur tūlīt pēc ierašanās es meklēju vietējo velo veikalu. Iepriekšējā dienā paguvu nolauzt aizmugurējo pārslēdzēju un detaļa, kas stiprinās pie riteņa rāmja, derēja tikai no ražotāja Trek markas. Par nelaimi detaļa nebija uz vietas un ar vietējo meistaru palīdzību centāmies izštukot, ko darīt, taču reāla risinājuma nebija, kā kādu sūtīt 100 km uz ziemeļiem uz pilsētu Nelson. Pēcpusdienā devāmies tālāk uz rietumiem uz ciemu Midway, kur atrodas Kettle Valley Rail Road (60 gadu beigās kursēja pēdējais vilciens pa šo dzelzceļu, kurš ved līdz pat Vankūverai). Nobāzējāmies vietējā kempingā. Šķita, ka ceļu turpināt nevarēšu, jo trūkst ļoti svarīga detaļa, tāpēc arī nebiju īsti savā omā. Turpat kempingā pamanījām nelielu afišu, kas norādīja uz vietējo kafejnīcu un tās pakalpojumiem! Un par laimi varēju uzsmaidīt – internets, kafija, veļas mazgātuve!!! Viss tas, ko vajadzēja! Un arī trūkstošā detaļa tika veiksmīgi atrasta un atvesta uz šejieni!Dzīve ir skaista!!!Vietējie penčuki savācās šeit un kopā spēlē Cribs (kāršu spēle). Pa to laiku es sēžu laukā, dzeru kafiju, rakstu šo te un baudu mieru.Tagad atliek paēst vakariņas un sagatavoties nākamajai dienai, kas solās būt samērā gara, proti 120 km pa bijušo dzelzceļu..
Neliela atelpa
Turpinu stāstu par ceļojumu no Kanādas pilsētas Kalgari līdz Vankūverai. Mūsu komandā ir iekļauti septiņi sportisti no dažādām valstīm, kuru mērķis ir labāk sagatavoties 2010.gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm.Nakti pavadījām vienā no kempingiem Kolumbijas upes krastā netālu no ciema Trail. Sakarā ar iepriekšējo dienu ķibelēm šī diena bija paredzēta, lai sataisītu nojukušos riteņus, kuri pavisam bija jau 3.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.