Pēc reglamenta vīriešu izlases šogad jāsauc par Open izlasi - tas nozīmē, ka tajās var spēlēt arī sievietes. Šāda izmaiņa būtiski stiprina tikai Ungārijas izlasi, kurai var palīdzēt pasaules spēcīgākā šahiste Judīte Polgara (reitings - 2711!), bet pārējās komandas tāpat kā līdz šim tiek uztvertas kā kungu un dāmu izlases. Šogad pirmo reizi dāmu komandās spēlē četras dalībnieces (kā līdz šim kungiem) plus viena rezerviste. Vīriem par vienu rezervistu savukārt mazāk, tādēļ neviltots bija lielmeistara Normunda Mieža prieks šahistu pirmajā brīvajā vakarā kopīgajā pasākumā Bermuda party: "Paskaties, cik daudz meiteņu! Uz katru šahistu - par trešdaļu vairāk!"
Salīdzinot ar pagājušo olimpiādi, abās mūsu komandās šogad ir par vienu līderi mazāk. Noguris no Latvijas šaha problēmām, Vācijas izlasi tagad pārstāv lielmeistars Daniels Frīdmans (reitings - 2630), savukārt Danu Reiznieci jau varam apsveikt ar otrā bērna piedzimšanu.
Latvijas kungiem pirmās piecas kārtas bija zīmīgas ar sensacionālu neizšķirtu pret spēcīgo Izraēlu, plašu pretinieku ģeogrāfiju (Āzija, Eiropa, Āfrika, Centrālamerika), sāncenšu neierašanos uz cīņu (ugandieši nenokomplektēja pilnu sastāvu) un pirmo trīs (!) kārtu nesākšanos laikus. Latvijas izlase pagaidām ir piedzīvojusi tikai vienu zaudējumu un trešdien sestajā kārtā spēlē ar Kataru var uzlabot pozīcijas.
Dāmu izlasei pirms Ingūnas Ernestes ierašanās uz piekto kārtu (slimošanas dēļ pirmās četras bija spiesta izlaist) vidējais vecums bija 19 gadu. Ļoti iespējams, tieši tāpēc pēdējās trijās kārtās tā buksēja ar reitingā vājākām pretiniecēm. Rezultātā pagaidām arī visai neatbilstošā 52.vieta. Ingūna Erneste šahu nebija spēlējusi četrus gadus (kopš olimpiādes Kalmikijā 2004.gadā), tādēļ prakses trūkums viņas atgriešanos iezīmēja ar zaudējumu mongolietei. Tomēr viņas klātbūtne ļaus katrā kārtā vienai meitenei atpūsties, un tas nav nesvarīgi. Sestajā kārtā mūs gaida ar bijušajām PSRS šahistēm pastiprinātā Luksemburgas izlase.
Kā sev sit uz pleca organizatori, šī ir viskuplākā olimpiāde - 146 Open un 111 dāmu komandas no 141 valsts, 253 lielmeistari un 65 lielmeistares. Ir gan visu laiku stiprākā komanda, jo Krievijas četrinieka vidējais reitings ir 2752 (!), gan divu Latvijas šaha skolas audzēkņu pārstāvētā mājinieku komanda. Jā, Vāciju pārstāv gan Arkādijs Naidičs, gan Daniels Frīdmans. Mūsējo un bijušo mūsējo Drēzdenē ir diezgan daudz. Edvīns Ķeņģis, kurš neatceras otru tik vāji organizētu olimpiādi, ir Apvienoto Arābu Emirātu kungu izlases treneris, Igors Rausis to pašu dara Bangladešā.
Pēc mačiem autogrāfus bieži nākas dalīt rīdziniekam Aleksejam Širovam. Pat uz eiro banknotēm un cigarešu pakām - kāds papīrs kuram pa rokai, ieraugot šo šaha ģēniju. Šobrīd viņš pārstāv Spānijas izlasi un nekad nav slēpis, ka, ja Latvijā būs sakārtota šaha saimniecība, varētu atgriezties savas dzimtenes Latvijas izlasē. Arī vakar viņš to nenoliedza, interesējoties par pārmaiņām mūsu šaha dzīvē, arī par jauno Šaha savienības vadību.
Otrdien abas mūsu izlases atzīmēja valsts svētkus. Varbūt arī tas uzlabos noskaņojumu un "kaujas spējas". Priekšā vēl sešas kārtas, kurās abas izlases, it īpaši dāmu, vēl var uzlabot sniegumu un pozīcijas. Kaut vai tāpēc, ka kaimiņi šobrīd mums ir priekšā un iepriekšējās olimpiādēs sekmes bijušas labākas. Latvijas vīriešu izlase olimpiādē spēlē jau sešpadsmito reizi - septiņas pirmās neatkarības laikā. Labākais sasniegums tagad jau šķiet neatkārtojams - 5.vieta 1992.gadā. Pērn bija 28.pozīcija, kas varētu būt pa spēkam arī šoreiz. Dāmām šī ir astotā reize. No tām labāko divdesmitniekā ir ietikts četras reizes, arī iepriekšējā olimpiādē (17.vieta).