Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Žaks Roge mēģina pasargāt Pekinas olimpiskās spēles no politiskiem skandāliem
Pekinas olimpisko spēļu noslēgumā 24.augustā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentam Žakam Rogem nebūs viegli dabūt pār lūpām vārdus: "Šīs bija visu laiku labākās olimpiskās spēles." Pārāk daudz skandālu skāruši Pekinas spēles jau ilgi pirms to sākuma, un nav grūti iedomāties, ka augustā Ķīnas komunistiskais režīms tiks pakļauts vēl bargākai kritikai. Ž.Roges priekšteci Huanu Antonio Samaranču gan nemoka pārdomas par Ķīnas piemērotību olimpisko spēļu rīkošanai. "Esmu pārliecināts, ka Pekinas spēles būs labākās olimpisko spēļu vēsturē," jau pērn pavēstīja bijušais SOK prezidents.
Samaranča mantojums
"Pekinas problēmu" Ž.Roge saņēmis mantojumā tieši no H.A.Samaranča, jo par SOK prezidentu viņš tika ievēlēts 2001.gada jūlijā SOK sesijā Maskavā, dažas dienas pēc tam, kad Pekinai tika piešķirtas tiesības rīkot 2008.gada vasaras olimpiskās spēles. SOK tolaik bija iekūlusies dažādos korupcijas skandālos saistībā ar Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu rīkošanu. SOK locekļi uzskatīja, ka bijušais Beļģijas Olimpiskās komitejas prezidents Ž.Roge ir labākais kandidāts, lai izvestu SOK no purva un sāktu jaunu dzīvi. Ž.Roge kā burātājs trīsreiz bijis olimpisko spēļu dalībnieks (1968., 1972. un 1976.gadā). Viņa sportisko daudzveidību apliecina tas, ka līdztekus burāšanai viņš bijis arī Beļģijas regbija izlases spēlētājs. Pēc sportista karjeras beigām Ž.Roge kļuva par ortopēdisko ķirurgu un sporta medicīnas pasniedzēju, bet SOK locekļi augstu novērtēja arī viņa diplomāta spējas un valodu zināšanas (flāmu, franču, angļu, spāņu un vācu).
Visas šīs iemaņas Ž.Rogem būs jāliek lietā, lai novērstu draudošo sabiedrisko attiecību katastrofu, par ko varētu pārvērsties Pekinas spēles. Jau šķietami nevainīgā olimpiskās lāpas stafete apkārt pasaulei kļuvusi par savdabīgu magnētu, kas piesaista protestētāju pūļus un izraisīja nekārtības Eiropas lielpilsētās. "Mani skumdina tas, ko mēs redzējām Londonā un Parīzē," atzīst Ž.Roge. Viņš nenoliedz, ka pirms Pekinas spēlēm SOK jārēķinās ar nopietnām problēmām. "Tā ir krīze, par to nav nekādu šaubu. Taču SOK ir pārcietusi daudz lielākas vētras."
Sporta un politikas savienība
Lai gan SOK vadība nemitīgi atkārto, ka sports ir jānošķir no politikas, visa olimpiskās kustības vēsture liecina, ka sports un politika ir ļoti cieši saistīti. Traģiskākais piemērs bija vērojams 1972.gada Minhenes olimpisko spēļu laikā, kad palestīniešu teroristu uzbrukums nonāvēja vairāk nekā desmit Izraēlas delegācijas locekļu. Aukstā kara laikmetā par ierastu parādību kļuva olimpisko spēļu boikoti. 1956.gada spēles Melburnā boikotēja gan Ķīna, kas protestēja pret Taivānas līdzdalību, gan Spānija, Šveice un Nīderlande, kas protestēja pret PSRS iebrukumu Ungārijā, gan Ēģipte, Irāka un Libāna, kas boikotēja spēles Suecas krīzes dēļ. 1976.gada spēles Monreālā boikotēja lielākā daļa Āfrikas valstu, kas protestēja pret Jaunzēlandes netiešo atbalstu aparteīda politikai Dienvidāfrikā. 1980.gadā ASV un citas rietumvalstis boikotēja Maskavas olimpiskās spēles, vēršoties pret PSRS karaspēka iebrukumu Afganistānā, bet 1984.gadā PSRS atbildēja ar Losandželosas spēļu boikotēšanu.
Ž.Roge apgalvo, ka milzīgā uzmanība, kas pašlaik pievērsta protestiem, apliecina olimpisko spēļu īpašo statusu. Pēc viņa domām, neviens no protestētājiem nevēršas pret pašām spēlēm, bet daži izmanto spēles savu uzskatu sludināšanai. Ž.Roge uzsver, ka SOK nevar atrisināt visas pasaules problēmas, ar ko netiek galā ANO un daudzas citas organizācijas. "Mēs neesam politiska organizācija. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai sportistiem būtu labākās spēles, kādas viņi ir pelnījuši."
2001.gadā, kad SOK pieņēma lēmumu par 2008.gada olimpisko spēļu rīkošanu Pekinā, daudzi uzskatīja, ka SOK nevar atļauties ignorēt valsti ar vairāk nekā miljardu iedzīvotāju. Pekina jau bija zaudējusi Sidnejai cīņā par 2000.gada olimpisko spēļu rīkošanu. Ž.Roge nenožēlo pirms septiņiem gadiem izdarīto izvēli par labu Pekinai, lai gan jau toreiz tika izteiktas bažas par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā. "Tagad ir viegli kritizēt šo lēmumu un teikt, ka tas nebija prātīgs," spriež Ž.Roge. Viņš nešaubās, ka olimpisko spēļu rīkošana uzlabos cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā. "Vai stāvoklis ir ideāls? Nekādā ziņā. Vai tas ir uzlabojies? Es teiktu: jā. Vai glāze ir pustukša vai līdz pusei pilna? Es teiktu, ka līdz pusei pilna." Ž.Roge intervijā aģentūrai Associated Press uzsver: "Tibeta pašlaik ir laikrakstu pirmajās lapās. Tas tā nebūtu, ja Ķīnā nenotiktu olimpiskās spēles."
Piesardzīgais optimists
Ž.Roge apgalvo, ka viņš negrasās iejaukties Ķīnas iekšējās lietās, tomēr SOK nodarbojas ar "kluso diplomātiju", lai mudinātu Ķīnu uzlabot cilvēktiesību ievērošanu. Viņš arī aicina pasaules valstu līderus atturēties no Pekinas spēļu atklāšanas ceremonijas boikota, uz ko mudina cilvēktiesību aizstāvji. "Boikots kaitētu sportistiem, kas būtu vīlušies, ja gājiena laikā neredzēs savu valstu līderus." Taču daudziem sportistiem šķiet, ka viņi nedrīkst klusēt par brīvības apspiešanu Ķīnā. Nīderlandes peldētājs olimpisko spēļu čempions Pīters van den Hūgenbands uzsver: "Roge ir starptautiskā sporta augstākais vadītājs. Viņa pienākums ir publiski visas pasaules priekšā un sportistu vārdā runāt par cilvēktiesību uzlabošanu Ķīnā. Roge kā olimpiskās ģimenes galva ir īstais cilvēks, kurš varētu runāt pasaules sportistu vārdā."
SOK vadība gan brīdina, ka Pekinas spēļu laikā sportistiem būs ierobežotas iespējas paust uzskatus. Viens no olimpiskās hartas punktiem nosaka: "Olimpisko spēļu norises vietās vai citās zonās nav pieļaujamas nekāda veida demonstrācijas, politiska, reliģiska vai rasu propaganda." Ž.Roge aizstāv šo noteikumu pamatotību: "Neaizmirstiet, ka olimpiskā kustība apvieno 205 dažādas tautas. Daudzas no šīm tautām ir konflikta vai kara stāvoklī. Ja mēs ļautu sportistiem, treneriem vai tiesnešiem izmantot apbalvošanas ceremoniju atšķirīgo viedokļu paušanai, tas nozīmētu olimpisko spēļu gara iznīcināšanu." Neraugoties uz visām problēmām, Ž.Roge saglabā ticību, ka Pekinas spēles būs veiksmīgas. "Man nav kristāla lodes nākotnes pareģošanai, bet esmu optimists un ticu, ka Pekinas spēles būs liels panākums.