Olimpiskais gads neolimpiskajā dambretē

"Ar startu olimpiskajā turnīrā esmu daudzmaz apmierināts, jo pusfinālā Aleksandrs Getmanskis tomēr nebija tāds pretinieks, kurš būtu jāapspēlē uz pasūtījuma. Pusātrā turnīra finālā Aleksandrs Georgijevs neparādīja, ka ir objektīvi pārāks, tāpēc neliels sarūgtinājums pēc zaudējuma bija. Bet tāds ir sports..." Olimpiskais vēriens Pasaulē populārākās prāta spēles savulaik zem viena "jumta" lūkojis dabūt lielais šaha "kombinators" Kirsans Iļumžinovs. Iecere gan īstenota bez viņa līdzdalības, nodibinot prāta spēļu kopējo organizāciju IMSA (International Main Sport Association — angl.). Tās rīkotajās pirmajās pasaules prāta sporta spēlēs Pekinā šahs ne tuvu nebija pārstāvēts visaugstākajā līmenī. Toties dambretistiem pie simtlauciņu galdiņiem ierindā bijusi gandrīz visa elite, izņemot vācieti Marku Podoļski. Dalībnieki dzīvojuši olimpiskajā ciematā, sacensības risinājušās netālajos olimpiskajos objektos, spēlēm atvēlētā Pekinas daļa bijusi izolēta no pārējās pilsētas, gluži kā augustā. Tiesa, no dalībniekiem īpašu "olimpisko gaisotni" gan varējuši izbaudīt tie, kuri agri izstājušies no cīņas par augstām vietām. Favorītiem — arī Valnerim — nācies gandrīz visu laiku pavadīt spēļu zālē. "Prestižs? Pasaules čempiona tituls, protams, kotējas augstāk par pirmo vietu šajā turnīrā. Bet, ja rīkotāji turēs solījumu un prāta spēles kļūs tradicionālas, zelta medaļa iegūs citu svaru," saka Valneris. Divreiz trijniekā Uz jautājumu, cik tad partiju nospēlēts divās nedēļās, Guntis netipiski ilgi rēķina atbildi, un šī pauze norāda uz Pekinā atstāto garaspēku. "Gatavojoties turnīram īpaši piestrādāju pie fiziskās kondīcijas uzlabošanas. Zināju, ko nozīmē divas nedēļas spēlēt Āzijā. Skaidra galva bija līdz pašām beigām, bet, kad pēdējā partija bija galā, jutu, ka esmu saslimis. Pēc atlidošanas pirmo dienu vispār nevarēju pamosties. Tikai pamazām dzīve ieiet sliedēs." Galu galā sarēķinām, ka kopējais Pekinā izspēlēto partiju skaits bijis 39. Prāta spēļu turnīrā dalībnieki vispirms sadalīti divās grupās un sacentušies deviņās kārtās pēc Šveices sistēmas. Pēc tam 16 labākie izslēgšanas mačos noskaidrojuši pašus labākos. Valneris grupā ieņēmis otro vietu, kas viņam nodrošināja priekšrocības astotdaļfinālā un ceturtdaļfinālā. Proti, ja partija ar tradicionālo laika kontroli un trīs partijas ar saīsināto apdomas laiku beidzās neizšķirti, nākamajā kārtā iekļuva dambretists, kuram bija labāks rezultāts grupas turnīrā. Toties pusfināla minimačā ar otrās grupas uzvarētāju Aleksandru Getmanski no Krievijas Valnerim noteikti vajadzēja pieveikt pretinieku. No malas šī sistēma nešķiet pavisam taisnīga, taču citu iespēju noskaidrot labāko atrast grūti. "Ja katrs ar katru spēlētu līdz uzvarai — tad tiešām kāds varētu nesagaidīt turnīra beigas," Valneris norāda uz milzīgo spēku patēriņu un šauro taciņu, kas dambretē cauri neizšķirta slazdiem ved pretim uzvarai. Nepieciešamība riskēt saasina spēli, paverot labākas izredzes uz rezultatīvu iznākumu kā vienam, tā otram dambretistam. Pusfinālā ar Getmanski partijā ar saīsināto laika kontroli Gunta pārliekā agresivitāte neattaisnojās — pretinieks paguva noorientēties sarežģījumos un aukstasinīgi izmantoja iespēju uzvarēt. Savukārt cīņā par trešo vietu līdzīgā situācijā pats Valneris nospēlējis veiksmīgāk nekā baltkrievu veterāns Anatolijs Gantvargs. Spēļu otrajā nedēļā dambretisti pēc līdzīgas sistēmas sacentušies pirmajā pasaules čempionātā pusātrajā dambretē. Priekšsacīkstēs Valneris izcīnījis otro vietu kopējā konkurencē, nodrošinot priekšrocības līdz pat finālmačam. Pa ceļam uz to pusfinālā tika pieveikts tradicionāli neērtais pretinieks Aleksejs Čižovs no Krievijas. Finālā ar pasaules eksčempionu Aleksandru Georgijevu gan nācās piekāpties. "Perspektīvs zaudējums. Novēršot trūkumiņus, varu uzvarēt arī viņu," Valneris pēc neveiksmes nemeta plinti krūmos. Čižovs, Gantvargs, Georgijevs, Valneris — šie vīri pasaules dambretistu elitē apgrozās jau sen, bet par jaunu talantu pieplūdumu pēdējā laikā nedzird. Vai favorīti var vēl cits citu pārsteigt ar ko jaunu? "Pirms desmit gadiem Čižovam vispār mīnusus neviens neredzēja, bet parādījās Georgijevs un izrādījās, ka tādi ir. Arī man šoreiz izdevās viņu mazliet samulsināt," Valneris norāda uz to, ka dzīve nav apstājusies. Perspektīvi jaunie dambretisti laiku pa laikam parādoties, bet tikai daži esot gatavi iziet visu sarežģīto ceļu līdz pašām augstākajām virsotnēm. "Gudrs jaunietis ar daudzpusīgām interesēm drīz vien saprot, ka vajadzīgs liels un pamatīgs darbs, lai dambretē sasniegtu pasaules pirmo piecnieku. Daļēji upurējot izglītību, bez garantijas, ka tas izdosies, un arī bez garantijas saņemt materiālu gandarījumu. Citās jomās naudu var nopelnīt vairāk un drošāk. Tas attiecas gan uz Latviju, gan Krieviju, gan Nīderlandi." Valneris gan zina nosaukt dažus jaunos nīderlandiešu fanātiķus, taču vēl ne tuvu nav skaidrs, vai viņu uzvārdi patiesi būs iegaumēšanas vērti. Savukārt Latvijas jaunie talanti — Roberts Misāns, Benno Butulis — minēto iemeslu dēļ nav noskaņoti kļūt par profesionāliem dambretistiem, kaut arī var spēlēt augstā starptautiskā līmenī. "Esmu viens no labākajiem dambretistiem pasaulē, tāpēc ir papildu vēlēšanās cīnīties. Kaut gan saprotu, ka manai loģikai varētu būt arī cits pielietojums. Bet vajadzīga niša, kurā darboties, — tas nav tik vienkārši," saka Latvijas vienīgais dambretes profesionālis. Valnera tuvākais mērķis ir atgūt spēkus un veiksmīgi nospēlēt desmit lielmeistaru turnīrā Amsterdamā. Pagaidām tālākais mērķis — pasaules čempionāts Brazīlijā 2009.gada septembrī, uz kuru ceļazīme viņam kā Eiropas čempionam jau rokā. ***Vizītkarte Guntis Valneris Dzimis 1967.gada 6.septembrī Pirmie treneri: Viktors Adamovičs, Emanuils MērinsPasaules junioru čempions: 1984.—1986.Pasaules čempions: 1994.Pasaules vicečempions: 1990., 1991., 1995., 2005., 2005.Eiropas čempions: 1992., 2008.Eiropas vicečempions: 1995., 1999.3.vieta pasaules prāta sporta spēlēs: 2008.2.vieta pasaules čempionātā pusātrajā dambretē: 2008.