Bez godalgām Barselonā palika abi divi titulētie Baltijas valstu diska metēji. Pekinas olimpisko spēļu čempions igaunis Gerds Kanters ierindojās ceturtajā vietā (66,20 metri), bet visu iespējamo titulu īpašnieks lietuvietis Virgilijs Aļekna palika piektais (64,64). Vēl viens igauņu diskobols Marts Israels ieņēma devīto vietu (62,59).Par Eiropas čempionu kļuva pasaules un olimpisko spēļu vicečempions Pjotrs Malahovskis no Polijas. Viņš sasniedza jaunu čempionātu rekordu 68,87 metri. Sudraba godalga tika pagājušā gada pasaules čempionam vācietim Robertam Hartingam (68,47), bet bronza – ungāram Robertam Fazekašam (66,43).Dubultuzvaru 3000 metru kavēkļu skrējienā svinēja Francijas pārstāvji Mahidins Mehisi-Benabads (8:07,87 – jauns Eiropas čempionātu rekords) un Buabdelahs Tahri (8:09,28). Trešās vietas ieguvējs spānis Hosē Luiss Blanko sudraba medaļas ieguvējam zaudēja gandrīz desmit sekundes (8:19,15).Savukārt 5000 metru skrējienā dāmām pirmās divas vietas izcīnīja Etiopijā dzimušās Turcijas sportistes Alemitu Bekele (14:52,20) un Elvana Abeilegese (14:54,44). Bronza portugālietei Sārai Moreirai (14:54,71)Par prieku vietējiem līdzjutējiem divas medaļas 1500 metru distancē izcīnīja Spānijas skrējējas. Par Eiropas čempioni kļuva Nurja Fernandesa (4:00,20) un bronza tika Natālijai Rodrigesai (4:01,17). Starp viņām iespraukties izdevās Hindai Dehibai no Francijas (4:01,17).4x100 metru skrējienā dāmām triumfēja Ukrainas sprinteres ar labāko rezultātu šosezon pasaulē – 42,29 sekundes. Sudrabs francūzietēm (42,45), kuru sastāvā pilnu medaļu komplektu Eiropas čempionātā nopelnīja Mirjama Sumarē, bet bronza polietēm (42,68).Intriģējošā augstlēcēju cīņā finālsacensībās pasaules čempiones titulam Eiropas čempionāta zelta medaļu pievienoja Blanka Vlašiča no Horvātijas, kura vienīgā pārvarēja 2,03 metru augstumu. Otrajā vietā ierindojās zviedriete Emma Grīna, trešajā – vāciete Ariane Frīdriha (abām 2,01), bet olimpiskā čempione un iepriekšējā Eiropas čempionāta uzvarētāja beļģiete Tija Elebo bija spiesta samierināties ar piekto vietu (1,97).Tāllēkšanā vīriem pirmo lielo uzvaru karjerā svinēja vācietis Kristians Reifs, kuram zelta medaļu nodrošināja personiskais rekords 8,47 metri. Cīņā par sudraba godalgu francūzis Kafetjens Gomī tikai par vienu centiemtru apspteidza britu Krisu Tomlinsonu (8,24 pret 8,23).Punktu Eiropas čempionātam tradicionāli pielika 4x400 metru stafetes, un abās triumfēja Krievijas komandas. Dāmām krievietes izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru (3:21,26), bet vīriem aizraujošā cīņā Krievijas četrinieks (3:02,14) apsteidza britus un beļģus, kā arī vāciešus, kuri no uzvarētājiem atpalika tikai par pussekundi.Eiropas čempionāta kopvērtējumā bagātāko medaļu ražu savāca Krievijas degelācijas, kuras kontā desmit zelta, sešas sudraba un astoņas bronzas godalgas. Otrajā vietā neoficiālajā komandu vērtējumā Francija (8, 6, 4), trešajā – Lielbritānija (6, 7, 6), ceturtajā – Vācija (4, 6, 6).
Inetas Radēvičas izcīnītā zelta medaļa tāllēkšanā Latvijai nodrošināja dalītu 12.-16.vietu.