Ikdienā Neretnieks ar zirgiem uzturas Vācijā, spraigā sacensību režīma dēļ Latvijā iegriežoties retāk. Ar panākumiem bagātāko jātnieku Latvijas sporta vēsturē sazināmies brīdī, kad viņš ar savu komandu un zirgiem pārsimt tūkstošu eiro autobusā pa Vācijas izslavēto lielceļu dzīslām dodas uz sacensībām Francijā, kas ir prestižākās Eiropā – Grand Palace arēnā uzaicinājumu saņem vien retais, un Kristaps pie šāda goda tika pirmoreiz. Nākamnedēļ viņš piedzīvos debiju nozīmīgajās sacensībās.
Kur un kā meklē labus zirgus? Latvijā laikam tas ir grūti.
Latvijā vispār nav daudz zirgu, salīdzinot ar Eiropu. Vācijā, Holandē, Beļģijā, var teikt, katrā otrajā mājā ir pa zirgam vai pa prāvākam bariņam. Te viņu ir vairāk nekā suņu. No tā lielā skaita ir vieglāk atlasīt labus zirgus.
Neder taču jebkurš zirgs?!
Protams, ne. Eiropā rūpīgāk veido selekciju – kuru ar kuru sapārot, lai piedzimtu tāds un tāds. Te tas ir augstākā līmenī. Latvijā pārsvarā uz aci piemet. Apmēram tā – re, kur kaimiņiem ir zirgs, salaidīs abus kopā un tad jau redzēs, kas tur sanāks. Gadās gan arī, ka no krūmiem uzradies zirgs izšauj, taču tā notiek reti.
Kas labam zirgam nepieciešams?
(Domā.) Viņam jābūt atlētiskam, mobilam, vieglām, bet spēcīgām kustībām. Vēlams ātram. Ar lēnu neko nevinnēs. Ir svarīgi, lai tehniski pareizi lēktu. Pirmais ir talants, pēc tam jāattīsta tehnika. Otrs ir sirds. Lai būtu cīnītāji, lai viņi gribētu uzvarēt. Raksturs tiek izkopts gadu gaitā. Ja ar trīsgadīgu zirgu sāk lēnām strādāt, iejāt, ceļš līdz Grand Prix ilgst vismaz līdz desmit gadiem. Septiņus gadus zirgs jāgatavo tam līmenim. Ar talantīgiem zirgiem vienmēr ir grūtāk.
Vai ir mērķis kvalificēties olimpiskajām spēlēm 2020. gadā?
Jā, konkūrs ir viens no trim olimpiskajām disciplīnām. Laikam arī populārākā un visplašāk pazīstamā. Vēl ir arī tā saucamā dresūra, latviski to sauc – iejāde. Tur zirgi it kā dejo laukumā. Starp citu, tā dzīvnieku tiesību aizstāvjiem varētu nepatikt vairāk. Iejādē no zirgiem tiek prasīts perfekcionisms. Tur ceļš uz panākumiem ir sāpīgāks. Uz iepriekšējām olimpiskajām spēlēm reāli nepretendēju, jo tobrīd mums nebija praktiski neviena laba zirga. Nebija reāli tikt uz Rio. Uz nākamajām spēlēm var raudzīties ar lielāku optimismu. Ja situācija nākamajos gados saglabāsies stabila, mums būs labas iespējas cīnīties par olimpisko ceļazīmi. Maz jātnieku tur tiek. Man jābūt labākajam Centrāleiropas zonā, lai kvalificētos olimpiskajām spēlēm.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 12. marta, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!