Pāvests Benedikts XVI publiski nosoda dopinga lietošanu sportā

Spēcīgi - bet tūlīt ieradīsies no jūgušais sātanists ar saviem "ave satana" palagiem, kur teiks: baudi dzīvi, dzīvo tikai sev, nevienu nežēlo, cilvēks tāds pats dzīvnieks kā citi

Un ir pretēji dopinga lietotājiem un blēžiem ir pilnīgi CITĀDI cilvēki, kuri pat savu dzīvību ziedo citiem" "Tieši 14.augustā, katoļi visā pasaulē piemin svēto mocekli Maksimiliānu Mariju Kolbi - poļu priesteri un mocekli, kas tika nogalināts Aušvicas koncentrācijas nometnē. Viņš izvēlējās brīvprātīgi mirt cita, nepazīstama ieslodzītā vietā. 1982. gadā pāvests Jānis Pāvils II Kolbi kanonizēja un atzina par "mūsu grūtā gadsimta svēto aizbildni". Nacisti, pirms nonāvēja savus upurus, tos salauza garīgi un fiziski. Nometnes ieslodzītie tika sagrupēti mocību vai stingrības kategorijās. Visgrūtāk gāja ebrejiem; tūlīt otrie pēc viņiem bija katoļu priesteri. Tie parasti tika saukti par “priesteru cūkām,” un viņiem tika uzkrauti vissmagākie, visnetīrākie, vissmirdošākie un vispretīgākie nometnes darbi. Pazemoti, vajāti kā zvēri, viņi sniedza liecību par Kristus ciešanām. Viņu sejas bija sadurstītas zilas, uzpampušas un apspļaudītas. Viņi bija Kristus krusta īstenie nesēji, Jēzus dzīvie liecinieki, kas ne vienu vien reizi ar skatu jautāja: “Ko es jums esmu nodarījis?” Viens no nedaudzajiem, kas labprātīgi pieņēma ciešanas, bija tēvs Maksimiliāns. Viņš ne reizi nejautāja: “Kāpēc?” Viņš nevēlējās no sevis novelt Kristus ciešanas. Viņš pieņēma visu, jo zināja, ka tā bija Dieva Griba. Un, ja Dievs viņam uzlika šīs ciešanas, jo labāk, jo viņš zināja, ka caur tām daudzi tiks atgriezti. Viņš bija gatavs pieņemt katru krustu. Ieslodzīto pacientu izmeklēšanas dokumenti un daudzas citas liecības stāsta par tēva Maksimiliāna pavadītajām dienām Aušvicē. Visi tie liecināja, ka upuris, ko viņš nesa, ziedodams savu dzīvību par otru, nebija aklas līdzcietības rezultāts, bet gan spilgta varonības izpausme visdramatiskākajā dzīves momentā kā viscēlākais piemērs sava līdzcilvēka mīlestībai. Tas bija visaugstākais cilvēka iespējamais upuris, un, kā to liecināja viens no viņa līdzcietējiem: “Pēc visiem mīlestības darbiem, ko viņš mūsu vidū darīja aiz dzeloņdrātīm Aušvicē, es būtu vairāk pārsteigts, ja viņš būtu rīkojies citādi…”"