Potenciālie olimpieši nesūdzas un turpina strādāt

Svētdien izlase dosies uz treniņiem Itālijā olimpiskajā Čezānas trasē. «Jātiek skaidrībā ar sliecēm,» pilots Jānis Miņins norādīja uz svarīgo darbu. Ar līdz šim paveikto viņš apmierināts. Pēc smagā darba fiziskie, spēka un ātruma rādītāji ir labāki nekā pērn ap šo laiku.Galvenais treneris Sandis Prūsis apstiprināja, ka līdz šim darbi ritējuši pēc plāna. «Zinu, ka sezonas budžetā vēl ir robi, taču treniņos viss ir izpildīts.» Latvijā bobslejisti atgriezīsies pēc 12 dienām, ieskaitot trīs dienu treniņus Altenbergas trasē Vācijā.Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga uzsvēra Siguldā atklātās starta estakādes pozitīvo ietekmi. Sestdien izlase dodas uz treniņiem Norvēģijā. Finanšu pietikšot startiem visos Pasaules kausa posmos, kas būs kvalifikācija dalībai Vankūverā. «Lai taupītu, izvēlējāmies lētākas treniņu vietas, dzīvošanu, taču plānotais apjoms ir izdarīts,» galvenais treneris Pēteris Cīmanis piebilda, ka daudz strādāts arī pēc individuālā plāna.Par spīti mazākiem līdzekļiem, apņemšanos startēt visos Pasaules kausa posmos pauda arī skeletonistu treneris Dainis Dukurs. Martins un Tomass svētdien dosies uz treniņiem Itālijā. Katram esot divi jauni braucamie.Siguldas trases direktors D.Dukurs slavēja starta estakādi. «Esam ieguvuši ļoti daudz. Tomass sakārtojis iegulšanos skeletonā, ar ko netikām galā vairākas sezonas.»Šorttreka izlases līderis Haralds Silovs turpina trenēties Kanādā. Viņa tēvs Edvīns Silovs uzsvēra - Haralds trenējas aptuveni septiņas stundas dienā un mēnesī par treniņiem maksā 500 latu. «Latvijā ledus stundā maksā simt latu.»Lielākā daļa Vankūveras programmas finansējuma novirzīta Evitai Krievānei un Jēkabam Saulītim. Abi kvalifikācijai gatavojas Starptautiskās slidošanas asociācijas nometnēs kopā ar Ungārijas izlasi.Grūtāk klājas biatlonistiem - no vīriem tikai Ilmārs Bricis iziet tradicionālo pirmssezonas gatavošanās ciklu augstkalnē. Austrijā trenējas arī dāmu kvartets, kam līdzekļus neatlaidīgi meklē treneris Māris Čakars. Federācijas prezidents Jānis Bērziņš neslēpa, ka pagaidām neesot līdzekļu, lai aizbrauktu pat uz pirmo Pasaules kausa posmu. Viens no cerību salmiņiem esot Starptautiskā federācija, kas Latvijas izlasei atmaksāšot Pasaules kausa izdevumus trim kungiem un trim dāmām.Pieci slēpotāji un viens snovbordists - tāda ir optimistiskā prognoze par vēl sešiem sportistiem, kas varētu papildināt Latvijas komandu ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā.Kalnu slēpotājs Roberts Rode sacensībās Čīlē izpildījis A normatīvu nobrauciena disciplīnā, jo spējis iekļūt labāko 500 skaitā pasaules rangā. Latvijas izlases galvenais treneris Dinārs Doršs uzsver, ka tas neesot izdarāms tik viegli, kā varētu šķist. Nopietni apritē esot ap 5000 konkurentu.Ja nevienam citam kalnu slēpotājam A norma nebūs pa spēkam, Latvijas Slēpošanas savienība (LSS) izmantos divas kvotas - pa vienai kungiem un dāmām. Vīriem galvenie pretendenti esot Einārs Lansmanis un Kristaps Zvejnieks, dāmām Liene Fimbauere un Liene Gasūne. «Trim cilvēkiem vajadzētu būt,» tāda bija Dorša prognoze par Latvijas kalnu slēpotāju pārstāvniecību Vankūverā.Kvalifikācija noslēgsies janvāra vidū, bet konkrētus dalībniekus Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS) apstiprinās 25.janvārī. Tas attiecas arī uz distanču slēpotājiem un snovbordistiem.Ja netiks izpildīts A normatīvs, pa vienai kvotai kungiem un dāmām būs arī distanču slēpotājiem. Dāmām konkurences neesot - B normatīvu izpildījusi biatlonista Ilmāra Briča meita Anete. Kungiem izstrādāti atlases kritēriji. Galvenie favorīti esot gulbenietis Jānis Paipals, kurš sapelnījis visvairāk Latvijas čempionāta godalgu, un madonietis Arvis Liepiņš, sacīja LSS atbildīgais sekretārs Agris Raugulis. Lai izpildītu A normatīvu, piecās sacensībās vidējam rezultātam jābūt zem simts punktiem. «Vairs nepietiek ar vienu veiksmīgu startu,» piebilda A.Raugulis.Snovborda krosā Toms Vasins Krosa pasaules rangā ieņem 35.vietu - pēdējo, no kuras var kvalificēties. «Ir cerības, ka viņš startēs Vankūverā,» A.Raugulis atzīst, ka esot trīs četri snovbordisti, kuri var viņu apsteigt.Minēto sporta veidu pārstāvji trenējas un kvalifikācijā startē lielākoties par saviem līdzekļiem. Iespēju robežās viņus atbalsta LSS. D.Doršs norādīja, ka kalnu slēpotāji no valsts saņem «simboliskus līdzekļus». Daļa finansējuma gūta no Starptautiskās federācijas dotācijām, ko saņem par dalību pasaules čempionātā.