Prieks par medaļu un veselības stāvokli

Un gandarījums arī par to, ka veselība turas un šogad ziemas sezonā varēju skriet vismaz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados.Kā ietekmēja fakts, ka distanci bija jāskrien trīs reizes vienā dienā?Man liekas, ka man tas šoreiz bija pluss. Izdevās sadalīt spēkus visiem trim skrējieniem. Tiem, kas šosezon bija skrējuši ātrāk par mani, tas varbūt tik labi nesanāca. Grūti pateikt.Kādu mērķi pirms čempionāta pats sev biji izvirzījis?Konkrēta mērķa man nebija, galvenais bija sasniegt tādu rezultātu, kādam šosezon biju sagatavojies. Faktiski jau tad, kad biju iekļuvis finālā, jutos uzdevumu izpildījis un varēju skriet bez sasprindzinājuma.Bronzas medaļa šoreiz objektīvi droši vien bija maksimālais sasniedzamais rezultāts?Par pirmo vietu nekādu šaubu nav. No otrās pietrūka tikai piecas simtdaļas. Taču arī Allens Džonsons noteikti gribēja sasniegt labāku rezultātu.Kas, tavuprāt, priekšskrējienā notika ar kubieti Roblesu?Viņš pats visu sačakarēja. Sacensībās Parīzē šoziem ar viņu jau bija līdzīgs gadījums — nesagaidīja otro šāvienu un apstājās uz otrās barjeras. Viņam ir lielisks starts, viņš ir ļoti ātrs, un Grand Prix sacensībās viņam neviens nebija ne tuvu, bet pieļauj tādas kļūdas. Varbūt tas ir pieredzes trūkums, varbūt viņš par agru noticēja, ka ir neuzvarams.Ar ko izskaidrojami diezgan pieticīgie rezultāti salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?Grūti pateikt. Katrs čempionāts ir atsevišķas sacensībās un atsevišķs gadījums. Arī mani izbrīnīja diezgan vājie rezultāti finālā. Varbūt citi bija pārdeguši, varbūt noguruši vai par daudz iztērējuši spēkus iepriekšējās kārtās.Kas īsti notika ar apbalvošanas ceremoniju?Spāņi visu sajauca — uzvilka nepareizo karogu, nospēlēja nepareizo himnu. Uzreiz pēc tam, kad atgriezāmies laureātu telpā pēc pirmās apbalvošanas, mums atvainojās un pastāstīja, ka ceremonija notiks vēl vienu reizi.