Ir tikai vispārējā pieredze, kas māca, ka visprofesionālākais un vislabāk atalgotais algotnis ir tikai algotnis un nebūs lielāks patriots par savējo. Melnais darbs būtu jāveic tiem, kuriem pienākumi Latvijas valstsvienībā ir kas vairāk par kārtējo ieraksts CV. Diemžēl gribētāju un varētāju saraksti nesakrīt.Un tas jau, savukārt, liek domāt, ka LBS vadība, lūkojot atrast izeju no Seviljā iezīmētās problēmu bedres, ir uzdūrusies tādu problēmu slānim, ko īsti neatrisinās ne brendota, ne nebrendota izlases galvenā trenera uzaicināšana. Līdz šim valstsvienībā ar lielākiem vai mazākiem panākumiem darbojušies cilvēki, kuri autoritāti un zināšanas ieguvuši vai nu spēlētāja karjeras laikā, vai citās, ar basketbolu tieši nesaistītās sfērās. Kad šis slānis sācis izsīkt, atklājas akūts profesionālu kadru deficīts. Ārzemnieku uzaicināšana var aizdrīvēt lielāko sūci un, labākajā gadījumā, patiesi sekmēs vietējo speciālistu izaugsmi. Tomēr drošāk būtu paļauties nevis uz veiksmi "laimes lāča" sameklēšanā, bet gan konsekventu pašu darbu.
Problēma nav Trajkovičā
Krievijas izlases uzvaru Eiropas 2007.gada čempionātā līdztekus pasaules klases trenerim Deividam Blatam un viņa palīgiem lielā mērā kaldināja arī ģenerālmenedžeris Sergejs Tarakanovs, kurš visa gada garumā veica sagatavošanās darbu "nulles ciklu".Man patīk M.Bondara optimisms par N.Trajkoviča strādāšanu Latvijas interesēs 365 dienas gadā un nav argumentu, kas liktu apgalvot, ka šis konkrētais speciālists to nedarīs vai vismaz negrib darīt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.