Saeimas apakškomisija ierosinās piemērot nodokļu atvieglojumus sportistiem

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Šneps deputātiem skaidroja, ka grozījumi sakārtotu vidi, kurā pašlaik darbojas sporta organizācijas, padarot to pēc iespējas leģitīmāku. Tādējādi palielinātos arī nodokļu masa, jo līdz ar likumprojektu pieņemšanu tiktu noteikts, ka pašnodarbinātie var būt sportisti, treneri un tiesneši. Tas ļautu sportistiem legāli reģistrēties, uzsvēra Šneps. Likumprojektu autori arī ierosina līdz 20 minimālo mēnešalgu apjomam palielināt ar nodokli neapliekamos sportistu ienākumus, kas gūti prēmijās un balvās.Savukārt grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli ļautu sporta klubus atbrīvot no nodokļa par attīstībā ieguldīto naudu.Likumu grozījumus sēdē aizstāvēja arī Kalvītis, uzsverot, ka pašlaik nodokļu iekasēšana sporta jomā praktiski nefunkcionē un ir "pelēkā zona", jo sporta klubiem jādomā, kā apmānīt valsti, lai varētu samaksāt sportistiem konkurētspējīgu atalgojumu.Lai arī likumprojektu autori uzsver, ka tas būtiski palielinātu no sportistu ienākumiem gūtos nodokļus, pagaidām viņi atteicās prognozēt, kāds — kaut aptuvens — varētu būt budžeta pieaugums. Tomēr Kalvītis minēja, ka runa esot par miljoniem.Apakškomisijas deputāti nolēma virzīt grozījumus kā deputātu priekšlikumu, tos iesniedzot Saeimā. Deputāti gan kā savu neiesniegs likumprojekta izstrādātāju priekšlikumu, ka ienākumiem no sportistu, treneru un sporta sacensību tiesneša darbības tiek piemērota nodokļu atlaide 50% apjomā, kas ļautu piesaistīt ārvalstu sportistus.