Sports Latvijā: Neērtības, nevis sabrukums

Pesimisti teic, ka krīzes rūgtākās odziņas vēl tikai ienāksies. Reālisti priecājas, ka dāsnā finansējuma apsīkums liks pārskatīt visus sporta saimniecības plauktus, no tiem izmēžot "treknajos gados" ieviesušās pārmērības. "Ja nesekos vēl kāds dramatisks līdzekļu samazinājums, par sporta sistēmas sabrukumu runāt nav pamata," uzsver Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents Žoržs Tikmers.

Sočos būs grūtāk

Trīspadsmit mēnešu pirms Vankūveras spēlēm katru caurumu makā sāpīgi jūt ziemas sporta veidu pārstāvji. Tiesa, pēc emocijām decembra vidū runas par problēmām pieklusušas. Gan bobslejisti, gan kamaniņieki piedalās kārtējās Pasaules kausa izcīņas sacensībās. "Koncentrējam līdzekļus, lai labākie sportisti krīzes sekas neizjustu. Diemžēl tas notiek arī uz jauno sportistu rēķina. Ja tāda situācija ilgs divus trīs gadus, izjutīsim to pašu, ko jau jutām deviņdesmito gadu vidū — palikuši bez skaidrām perspektīvām sportā, jaunieši meklēs iespējas mācīties vai strādāt," Ž.Tikmers norāda uz problēmām, kuras varētu būt jūtamas pirms nākamajām olimpiskajām spēlēm.

Koncentrējas labākajiem

Nedarīt pāri pašiem labākajiem cenšas arī Latvijas Olimpiskā vienība (LOV). Tās sporta un zinātnes nodaļas vadītāja Marita Vilciņa uzsver, ka elites sportistiem treniņprocesam atvēlētais finansējums saglabāts līdzšinējā līmenī (A grupā iekļautajiem Ls 10 000—12 000, B grupai Ls 5000—7000). Toties C sastāvam, iespējams, būs jāiztiek ar Ls 500.

Pēc nepārtrauktā finansējuma pieauguma pēdējos gados (2003.gadā — Ls 680 000, 2008.gadā — 2,6 miljoni), šogad paredzams, ka LOV budžets būšot apmēram Ls 1,6 miljoni. Jūtami samazināti LOV administratīvie izdevumi, mediķi brauks līdzi sportistiem tikai uz pašām svarīgākajām sacensībām. Sportistiem samazināti bonusi pie stipendijām, kuras sāks maksāt tikai no februāra. Taupības pasākumu nepieciešamība tiekot uztverta ar izpratni, arī kvalificētie mediķi nesteidz pamest LOV. "Vismaz līdz olimpiskā cikla beigām speciālistus nezaudēsim," saka Ž.Tikmers.

Izdevumu optimizācija

Krīzes cenu precīzi saskaitīt ir gandrīz neiespējami. No Izglītības un zinātnes ministrijas sportam atvēlētie līdzekļi sarukuši no 28 miljoniem līdz 21 miljonam latu. Aizsardzības ministrija sporta programmu finansējumu samazinājusi par 1,028 miljoniem. Sporta veidu federāciju un klubu labklājība lielā mērā atkarīga no sponsoru dāsnuma. Pagaidām skaļu līgumu laušanas gadījumu nav bijis, taču nav arī iepriekš vērotās pārliecības, ka visi solījumi piepildīsies.

Sāpīga solās būt sporta skolotāju algām atvēlētās dotācijas samazināšana par 23 procentiem. Tiesa, no otras puses, šādā situācijā ir iespējams atsijāt graudus no pelavām — izvērtēt katra speciālista reālo ieguldījumu un to novērtēt. Ideālā gadījumā savs vārds te būtu sakāms arī attiecīgā sporta veida federācijai, taču iniciatīvu šajā jomā pagaidām esot izrādījusi tikai Basketbola savienība.

Ž.Tikmers arī atzīst, ka krīzes brīdis dod iespēju tēriņus padarīt maksimāli efektīvus. Par labu nākšot birokrātiskā aparāta samazināšana, likvidējot sporta pārvaldi. Vajadzētu izvērtēt dažādo aģentūru lietderību.

Bāzes jāceļ

Tradicionāli stabila aile sporta budžetā ir valsts galvoto kredītu atdošana par olimpisko centru celtniecību. 2009.gadā jāpabeidz centru celtniecība Jelgavā un Daugavpilī, jāsāk Mežaparka bāzes un Jūrmalas tenisa centra rekonstrukcija. Paredzēti galvojumi jauniem projektiem — tajā skaitā Siguldas trases rekonstrukcijai.

"Šogad jāatdod 3,2 miljoni latu, un domāsim, kā šajā ziņā radīt pēc iespējas mazāk problēmu," Ž.Tikmers atzīst, ka kredītu segs no sportam atvēlētās naudas. "Šīs celtnes ir vajadzīgas Latvijai, nevis tikai Ventspilij vai Liepājai, kur tās atrodas. Jādomā par kopējām interesēm."