Vieglatlēti gandarīti par labiem rezultātiem sarukušas rocības apstākļos

gadā saruka līdz 60 000 līdz 70 000 latu, Latvijas vieglatlēti dažādās vecuma grupās mājās pārveda deviņas pasaules un Eiropas čempionātu medaļas, sarunā ar aģentūru BNS uzsvēra Zālītis. Izdevies arī saglabāt sacensību kalendāru, kas sportistiem ir īpaši būtiski. "Ja nav sacensību, nav jēgas trenēties," piebilda LVS prezidents.Zālītis ir gandarīts par vieglatlētikas stadionu atklāšanu Ogrē, Liepājā un Bauskā. Viņš arī sagaida, ka nākamgad vieglatlēti varēs pilnvērtīgi trenēties Jelgavas stadionā. Par pozitīvu aspektu Zālītis uzskata arī vieglatlētu palikšanu ārpus nelāgiem skandāliem, kas iedragājis viena otra cita sporta veida reputāciju.Sarukuša valsts atbalsta situācijā LVS bija jāpieņem sportistu vidū nepopulārs lēmums par licenču maksas ieviešanu, tomēr ne vienmēr tas nozīmē papildu izdevumus atlētiem, jo daudzas pašvaldības ir gatavas segt šos izdevumus viņu vietā. Daļas LVS juridisko biedru veiktās iemaksas palīdzēja segt izdevumus par Latvijas čempionāta un Latvijas kausa izcīņas rīkošanu.Vērtējot Latvijas sportistu startu pasaules čempionātā Berlīnē, Zālītis teica, ka mediji īpaši uzsvēra vieglatlētu palikšanu bez medaļām, taču neatkarīgas valsts vēsturē arī nekad iepriekš no pasaules meistarsacīkstēm netika atvesta neviena godalga. Taču tas nenozīmējot, ka pietrūka spēka. "[Šķēpmetējs] Vadims Vasiļevskis bija stiprs kā lauva un ļoti tuvu medaļai. Drīzāk brīnums viņam palīdzēja to neiegūt," piemetināja LVS prezidents.Plānāks maciņš neliedza vieglatlētiem šogad tomēr startēt Eiropas krosa čempionātā, kur Latvija nekad iepriekš nebija pārstāvēta.Ziemas sezonā situācija Latvijas vieglatlētikā nepasliktināsies, bet vasarā ļoti svarīgi būs, vai valsts saglabās finansējumu 2009. gada līmenī, uzskata Zālītis. Ja naudas kļūs vēl mazāk, LVS nebūšot viegli rast risinājumu, kas ļautu saglabāt sportistiem startus līdzšinējā līmenī. Zālītis atzina, ka jau pagājušajā sezonā LVS nebija finansiālu iespēju, lai nodrošinātu Latvijas izlasei pilnvērtīgu treniņu darbu.Galvenie starti 2010. gadā vieglatlētiem būs Eiropas čempionāts, kas jūlija beigās sāksies Barselonā, un pasaules junioru meistarsacīkstes. No šķēpmetējiem Zālītis cer Katalonijā sagaidīt medaļu, jo sportisti gribēs apliecināt savas spējas pēc palikšanas aiz goda pjedestāla Berlīnē. Savukārt pasaules spēcīgākie jaunie vieglatlēti jūlijā cīnīsies Kanādā, kas LVS liks palauzīt galvu, kā pāri okeānam aizvest visus spēcīgākos, kuri var pretendēt uz vietu finālsacensībās.