Varbūt tāpēc, ka sezonas gaitā bija jācīnās ar citām likstām. Kungu veselības jautājums joprojām gaida konkrētas atbildes, jo dažam medicīnas eksperimenti, iespējams, atstās neatgriezeniskas sekas uz veselību. Dāmām piezadzies pārliecības trūkuma velniņš, jo piešaudē var trāpīt visam, kas kust, bet sacensību režīmā — nekā. Iespējams, tāpēc, ka nav sistēmas. Rezervju nav, maiņas iespējas, lai uz brīdi ievilktu elpu, ir izslēgtas, bet četratā nastu, no kuras nepārtraukti gaida rezultātu, panest nav pa spēkam. Neatbildēts jautājums — kāpēc zem citu valstu karogiem skrien tikpat jauni (-as) un mazpieredzējuši (-as), bet rezultāts pavisam cits? Trūkst sistēmas un resursu — tas ir vieglākais, ko atbildēt. Lai gan Latvijas biatlonisti uz Vankūveru drīkstēs braukt pilnā sastāvā, par šāda soļa lietderību ir vērts padomāt. Varbūt laime jāmeklē līderos Madarā Līdumā un Ilmārā Bricī, kas principā apliecinājis, ka pulveris vēl sauss? Iespējams, Pjončanā sasniegtie rezultāti viņiem uzdzīs sportisko niknumu, lai kritizētājiem pēc gada Vankūverā aizbāztu mutes. Cerams, ka tā.
Viela pārdomām
Lai kā gribētos, sezonas atbildīgākajos startos — pasaules čempionātā — parādīt labākos rezultātus, Pjončanā gaidīt brīnumus no mūsu biatlonistiem nebija loģiska pamata. Pēkšņi izšaut var tikai tie, kas tam gatavi fiziski un psiholoģiski un kam arī veiksme ir pa tvērienam. Mūsu līderiem svarīgākie panākumu faktori kopā vienlaikus nesakrita.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.