gada vasaras. Kā pilots izcīnījis olimpisko bronzu, pārdzīvojis arī sarežģītos pieticības gadus, kad bobslejistu somās bija ne tikai naglu kurpes, bet arī konservu bundžas, bet nu jau ilgāku laiku rūpējas, lai Latvijas komandai nekā netrūktu un tā spētu konkurēt visaugstākajā līmenī.
Fragments no intervijas:
Tā ir patiesība, ka bobsleja Latvijā nebūtu, ja 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs PSRS izlase pēc izcīnīto medaļu skaita nezaudētu VDR. Politbirojs izdeva rīkojumu, ka jāmeklē veidi, kā nākamreiz izcīnīt vairāk medaļu. Tika nolemts PSRS attīstīt bobsleju. Kāpēc izvēle krita uz Latviju?
Tāpēc, ka mums jau bija panākumi kamaniņās. Maskavā izlēma, ka tad jau latvieši spēs pacelt arī bobsleju. Atskanēja telefona zvans VEF ģenerāldirektora Oļega Ļeņova kabinetā, un, saprotams, viņš nevarēja atbildēt ar nē. Tas bija kolosāls un apbrīnojams darbs, ko paveica VEF inženieri, kad pie mums sākās kamanu būvniecība.
Kā tas bija iespējams, ka gandrīz 90 procentu PSRS izlasē bija latvieši?
Mēs bijām spēcīgāki. Atceros, no Maskavas atbrauca olimpiskais čempions desmitcīņā Nikolajs Avilovs un testos mums zaudēja. Tolaik krievi pat nekautrējās viesnīcā uz palodzes atklāti novietot plītiņas, kur uzsildīt šprices. Tad jau varēja lietot jebko, jo nevienu nekontrolēja.
Kāda bija motivācija pievērsties bobslejam - iespēja aizbraukt uz ārzemēm?
Protams, tas bija galvenais dzinulis. Uz ārzemēm jau laida tikai īpaši privileģētos, māksliniekus un sportistus. Tāpēc arī visi rāvās kā dulli, lai tiktu PSRS izlasē. Konkurence bija neiedomājama. Mums katrs treniņš izvērtās kā atlases sacensības. Nedrīkstēja izrādīt, ka esi par kādu švakāks.
Kāpēc deviņdesmito gadu sākumā rezultāti bija tik pieticīgi, jo komandas kodols jau saglabājās? 1992. gada Albērvilas olimpiādē Prūša ekipāža divniekos ieņēma 15., četriniekos - 14. vietu. Ekmaņa ekipāžām abām disciplīnās bija 16. vieta…
Tie bija izdzīvošanas gadi. Vienu sezonu mēs nebraucām, un pēc tam vajadzēja rāpties atpakaļ bobsleja augstākajā sabiedrībā. Otrs iemesls bija mūsu tehnika. Būvējot kamanas, tika aizšauts pilnīgi garām. Gribējām, kā labāk, bet nesanāca, un nomainīt tehniku tajā laikā nebija iespējams. Starta ieskrējienā Albērvilas četrinieku sacensībās bijām labākie.
Kas būvēja kamanas?
Jānis Skrastiņš. Pēc Albērvilas spēlēm ar modes mākslinieka Bruno Birmaņa palīdzību Latvijas kuģniecība man nopirka vācu divnieku kamanas, un nākamās sezonas sākumā tajā pašā Albērvilas trasē izcīnīju ceturto vietu, tikai divas sekundes simtdaļas atpaliekot no trešās.
Pēdējās sezonās Skrastiņa būvētās divnieku kamanas uzrāda ļoti labas tendences. Tas kārtējo reizi, šķiet, norāda uz to, ka acumirklī nekas nerodas?
No Skrastiņa regulāri esam pirkuši kamanas, jo mums viņš ir jāatbalsta. Oskara Ķibermaņa divnieku kamanas pagājušajā sezonā slīdēja labi, bet šosezon vairs neuzrāda tik labus rezultātus. Pilota iemaņu apgūšanai tās kamanas ir labas, bet, lai sasniegtu rezultātu, vairs neder. Patlaban labi slīd Uģa (Žaļima) un lielā Oskara (Melbārža) divnieku kamanas (tās arī ir būvētas Skrastiņa vadītajā Bobsleja tehniskajā centrā (BTC) - aut.).
Cik ilgi kalpo bobsleja kamanas?
Nav jau tā, ka kamanas vairs nebūtu braucamas. Runa ir par rezultātu. Dažās trasēs šīs kamanas slīd labi, bet citās uz labāko fona zaudē vienu vai pusotru desmitdaļu. Ķibim gan vēl ir jāuzlabo braukšana. Pārāk daudz viņš grib kontrolēt. Kamanas ir jāpalaiž brīvāk, lai tās pašas slīdētu. Lielais Oskars šai ziņā jau ir iemanījies. Viņš ir malacis! Viena korekcija, un kamanas vairāk netiek raustītas. Lielais Oskars jau ir aukstasinīgs pilots.
Tehnikas iegāde ir smagākā finansiālā nasta?
Tā ir ļoti smaga. Kad tuvojas olimpiāde, rūpīgi jāseko līdzi, vai nav pieejams kāds labs slidu komplekts. Lielā Oskara slidu mēs pirms olimpiādes arī paķērām par baigo cenu. Noriskējām, bet, no otras puses, bija arī ticība, ka komplektam ir jābūt labam. Ar to slidu jau bija izcīnītas uzvaras Sanktmoricā un Īglsā. Vajadzēja slīdēt arī Sočos, un tā arī bija.
Sudraba medaļas cena sanāca augsta?
Jā, diezgan augsta, bet es teikšu, ka tehnikas lauciņā Latvijai ir samērā augsts trāpījumu procents. Mums ir maz soda apļu (smejas).
Visu intervijas ar Latvijas bobsleja leģendu Zinti Ekmani lasiet pirmdienas, 16.februāra, avīzē Diena!